Par spīti Eiropas aviācijas nozares augstajam attīstības līmenim eksperti konstatējuši, ka tās tālākā attīstība nepietiekamas infrastruktūras kapacitātes un efektivitātes dēļ ir ierobežota. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka kopumā Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība izmaksā vismaz 5 miljardus eiro gadā un rada līdz pat 50 miljoniem tonnu CO2 izmešu, vienlaikus mazinot arī pārvadājumu drošību. Eiropas lidostu ierobežotās kapacitātes dēļ līdz 2035. gadam varam zaudēt līdz pat 818 tūkstošiem darbavietu.
Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar apjomīgu stratēģiju nozares reformām, kas paredz gan apjomīgu infrastruktūras paplašināšanu, gan arī esošās infrastruktūras modernizāciju, piemēram, optimizējot gaisa satiksmes kontroli.
Papildus tam Eiropas Komisija gatavojas meklēt iespējas Eiropas aviopārvadātājiem piekļūt jauniem, augošiem tirgiem.
''Mēs vēlamies nodrošināt, lai Eiropa saglabā savas globālās līderpozīcijas šajā nozarē – starptautiskajos pārvadājumos. Kādā veidā? Pirmkārt, veidojot attiecības dažādos pasaules reģionos un pārliecinoties, ka mēs tajos spēlējam nozīmīgu lomu. Otrkārt – radot skaidru, godīgu un izsmeļošu regulējumu attiecībās starp Eiropas Savienību un citiem pasaules reģioniem,'' komentē Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca.
Ar aviācijas nozares reformu palīdzību Eiropas Komisija ir iecerējusi dot spēcīgāku stimulu Eiropas ekonomikas attīstībai, jo aviācijas nozares modernizācijā plaši iecerēts iesaistīt arī informācijas tehnoloģiju industriju, uzsver Eiropas Savienības komisārs enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs:
''Šodienas ierosinājums ir vistiešākajā veidā saistīts ar Eiropas Komisijas apņemšanos veicināt izaugsmi, jaunu darba vietu veidošanu, investīciju piesaisti, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām. Aviācijas stratēģija turpinās iepriekš nepabeigtus darbus, piemēram, vienotās Eiropas gaisa telpas izveidē, kā arī uzņemsies jaunus uzdevumus, kas saistīti ar jaunu, augošu tirgu apgūšanu, vienlaikus veicinot arī Eiropas avioindustrijas konkurētspēju un drošību.''
Komisijas pārstāvis arī neslēpj, ka ar jauno stratēģiju ir vienlaikus iecerēts gan liberalizēt aviācijas nozari, gan arī vienlaikus veicināt tās draudzīgumu videi.
''Stratēģija nodrošina nepieciešamo līdzsvaru starp, no vienas puses, tirgus liberalizāciju, jaunu tirgus iespēju radīšanu Eiropā un ārpus Eiropas un, no otras puses, nozares ilgtspējas uzlabošanu, ņemot vērā arī sociālos un vides aizsardzības apsvērumus. Arī attīstot aviāciju, Eiropas Savienībai ir jāsaglabā sava līdera loma virzībā uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku,'' norāda Šefčovičs.
Eiropas Komisija cer arī būtiski palielināt aviācijas drošību ne tikai modernizācijas ceļā, bet arī aktualizēt drošības noteikumus, lai uzturētu augstus drošības standartus, ņemot vērā gaisa satiksmes augošo intensitāti. Vienlaikus tomēr tiek meklētas iespējas, kā atvieglot apgrūtinošās drošības pārbaudes un ar tām saistīto izmaksu slogu, izmantojot jaunas tehnoloģijas un uz risku balstītu pieeju.
