EK viceprezidents Franss Timmermanss norādīja, ka turpinās darbs, lai atjaunotu personu brīvo kustību. Ir panākts būtisks progress, lai atjaunotu normālu Šengenas zonas darbību, tomēr vēl nav pienācis īstais brīdis atcelt ierobežojumus.
Grieķijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs joprojām ir daudz nelegālo imigrantu un nedrīkst pieļaut haosu, ko radītu viņu brīva pārvietošanās. Tāpēc Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai, sākot ar novembri, vēl uz trim mēnešiem ieteikts turpināt pārbaudes uz robežām.
Tādēļ Eiropas Komisija ir piekritusi pārbaužu pagarināšanai atsevišķos punktos vēl uz trim mēnešiem, sacīja migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls: “Grieķijā joprojām atrodas vērā ņemams skaits neregulāro migrantu – ap 60 000. Atceļot iekšējo robežkontroli, pastāv iespēja, ka viņi varētu doties uz citām valstīm. Otrkārt, migrācijas dienesti piecās minētajās Šengenas zonas valstīs joprojām ir ļoti noslogoti, izskatot gan iepriekš iesniegtos, gan arī jaunos patvēruma lūgumus. Turklāt mēs uzskatām, ka arī kopumā vēl nav izpildīti visi priekšnosacījumi, lai varētu atgriezties pie normālas Šengenas zonas darbības.”
Vairums ES valstu, tostarp arī Latvija, ietilpst Šengenas zonas sastāvā. Tas nozīmē, ka šo valstu iedzīvotāji var pārvietoties bez dokumentu pārbaudes.
Un robežkontroles atjaunošana ir iespējama tikai uz ierobežotu laiku un ar Briseles atļauju.
Zviedrijas Migrācijas dienesta statistika liecina, ka patvēruma meklētāju skaits tur šogad ir samazinājies par 70%. Ir būtiski pazemināta arī prognoze nākamajam gadam. Intervijā Zviedrijas Radio šīs valsts Migrācijas dienesta speciālists Arvīds Zengs-Norins sacīja, ka tagad tiek paredzēts, ka 2017. gadā Zviedrijā ieradīsies 36 700 patvēruma meklētāju.
“Mēs paredzam, ka pārbaudes uz ES iekšējām robežām Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Vācijā, visticamāk, turpināsies arī nākamgad. Protams, mēs to vēl skaidri nezinām. Tomēr tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar aizvadīto gadu šobrīd cilvēkiem ir krietni grūtāk nokļūt Zviedrijā, lai lūgtu patvērumu. Tādēļ mēs esam samazinājuši savu prognozi un uzskatām, ka nākamgad Zviedrijā varētu ierasties aptuveni tik pat daudz cilvēku kā šogad,” sacīja Zengs-Norins.
Pretēji EK ieteikumam, vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, kuri nesen viesojās Zviedrijā un Dānijā, mudina Stokholmu pēc iespējas ātrāk pārtraukt pārbaudes uz robežas ar Dāniju. Par tām sūdzas arī Oresundas reģiona iedzīvotāji un uzņēmumi, jo daudzi piesaista darbiniekus no kaimiņvalsts. Un dokumentu pārbaudes būtiski pagarina laiku, ko iedzīvotāji pavada ceļā uz darbu vai mājās.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā ES dalībvalstīs ieradās vairāk nekā 1,1 miljons nelegālo imigrantu. Ceļotāju straume radīja haosu un saspīlējumu uz daudzu Šengenas zonas valstu robežām.
