Pretrunīgi vērtētos grozījumus Konstitucionālās tribunāla tiesas likumā Polijas parlaments pieņēma pagājušajās nedēļas piektdienā. Uzreiz pēc balsojuma Polijas valdība paudusi satraukumu, ka valdošā partija „Likums un taisnīgums” varētu šos grozījumus izmantot, lai apdraudētu likuma varu jeb tiesiskumu Polijā. Taču partijas „Likums un taisnīgums” pārstāvis Vojčeks Serāmā norādījis, ka balsojums par šo jautājumu noticis, jo valdošā partija vēlējusies kliedēt opozīcijā esošo partiju bažas par tribunāla pilnvarām.
Stāsts ir par to, ka pagājušajā gadā bija izveidojusies situācija, kad iepriekšējā parlamenta sasaukumā galvenokārt pie varas atradās opozīcijas politiskie spēki, kuri, lai nepieļautu vai nodrošinātos pret iespējamo varas maiņu, par ko liecināja tuvojošās vēlēšanas, neatļauti amatos iecēla pašu izvirzītus tiesnešus. Līdz ar to pagājušogad decembrī tika pieņemts lēmums, kurš noteica - Konstitucionālā tribunāla rīkojumi ir jāatbalsta vismaz 2/3 parlamentu deputātu iepriekšējā vienkāršā vairākuma vietā.
Lai uzlabotu šo situāciju, tagad Polijas parlaments atcēlis 2/3 parlamentu deputātu balsu nepieciešamību un devis arī tiesnešiem iespēju atlikt likuma spēkā stāšanos uz pusgadu, ja to atbalstījuši vismaz četri tiesneši.
Tomēr, neskatoties uz grozījumiem, opozīcijas spēki uzskata, ka veiktās izmaiņas nav pietiekamas un Konstitucionālās tribunāla tiesas likums joprojām ir neefektīvs, tādējādi pieprasot vēl apjomīgākus grozījumus.
Bez diskusijām, kuras notikušas Polijā, savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem.
Līdzīgu nostāju pauduši arī dažādi likumprojekta kritiķi, viņi galvenokārt apelē pie tā, ka grozījumi apdraud demokrātijas standartus Polijā, kā arī ir viens no soļiem ceļā uz valdošās partijas „Likums un taisnīgums” varas nostiprināšanu pār valsts institūcijām.
To, ka Polijas parlamenta atbalstītie grozījumi rada vairāk problēmu nekā risinājumu, paudis arī Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shinas.
„Mēs zinām, ka likumā par to, kā darbojas Konstitucionālais tribunāls, par ko pagājušās nedēļas piektdienā tika arī balsots – nav atrisināti vairāki būtiski jautājumi. Par tiem bažas paudušas arī Venēcijas komisija un Eiropas Komisija, kuras norādījušas, ka pieņemtie grozījumi, rada aizvien jaunas problēmas.”
Viņš norādījis, ka komisāru kolēģija centīsies vienoties pēc iespējas ātrāk par turpmāko rīcības plānu attiecībā pret Poliju.
Jāņem vērā, ka Eiropas Komisija izmeklēšanu pret Poliju šajā jautājumā uzsāka jau gada sākumā un tā ir joprojām spēkā. Ja tiks konstatēts, ka Polijas valdība ir pārkāpusi likuma varu, Varšavai uz laiku var tikt atņemtas balsstiesības Eiropadomē.
