Gandrīz puse Eiropas lidostu nes zaudējumus. Lidostu ir ļoti daudz, un to ietekmes zonas pārklājas, rezultātā pasažieru visām lidostām vienkārši nepietiek. Turklāt, apkalpojot lielāku pasažieru skaitu, ir vieglāk nopelnīt. Zaudējumus bieži vien sedz valsts, tā kropļojot konkurenci un nelietderīgi tērējot sabiedrības līdzekļus. Lai nodrošinātu, ka visā Eiropā mazās lidostas tiek atbalstītas, vadoties pēc vieniem kritērijiem, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jauniem norādījumiem, kā mazās lidostas var tikt pie publiskā finansējuma.
Eiropas konkurences komisārs Hoakins Almunja skaidroja, ka valsts līdzekļi ir jāizmanto, lai radītu papildus transporta jaudas tur, kur tas ir nepieciešams. Valsts līdzekļus nedrīkst izmantot, lai atbalstītu pārklāšanos ar jau esošajām lidostām vai lai radītu lieku pasažieru pārvadāšanas jaudu.
Mēs gribam izvairīties no nekonkurētspējīgu lidostu atbalstīšanas un neizmantotu lidostu būves,” skaidroja komisārs.
Lielākā daļa no Eiropas lidostām ir mazas - Eiropas Komisija aplēsusi, ka 60 % no lidostām gadā apkalpo mazāk nekā miljonu pasažieru. Protams, lielākā tiesa pasažieru Eiropā ceļo, izmantojot lielās lidostas. Lielākās no tām - Hītrovas lidosta Londonā, Apvienotajā Karalistē, kas pērn apkalpojusi vairāk nekā 70 miljonus pasažieru, Šarla de golla lidosta Parīzē, Francijā, un Frankfurtes lidosta Vācijā, kas abas apkalpojušas aptuveni 60 miljonus pasažieru. Lidostā "Rīga", kas ir vienīgā Latvijas lidosta, no kuras notiek regulāri pasažieru pārvadājumi, pērn apkalpoti gandrīz 5 miljoni pasažieru. Arī tas, ko var un ko nevar darīt valstis, atbalstot savas lidostas, būs atkarīgs no apkalpoto pasažieru skaita.
Lidostām, kuras apkalpo mazāk nekā trīs miljonus pasažieru gadā, atbalsta norādījumi paredz pārejas periodu - 10 gadus, kuru laikā atbalsts ikdienas operācijām tiks samazināts, līdz izzudīs. Ir lidostas, kas spēlē pozitīvu un vitālu lomu, savienojot Eiropas reģionus, bet ir pārāk mazas, lai nestu peļņu. Šī iemesla dēļ atteikšanās no atbalsta ikdienas darbības nodrošināšanai neattieksies uz lidostām, kas apkalpo mazāk nekā 700 tūkstošus pasažieru gadā.
Eiropas komisija paredz arī to, ka atbalstu investīcijām lidostas varēs saņemt tikai, ja pierādīs, ka tām pietrūkst kapacitātes. Paredzēts arī vienkāršot valsts atbalsta saņemšanu, lai sāktu jaunus maršrutus. Paredzēts, ka, sākot jaunu lidojuma maršrutu, varēs tikt pie 50% atlaides lidostas maksājumiem trīs gadu periodā.
Tieši lidostas atlaides aviokompānijām Rīgā ir daudzu konfliktu avots - dāsnas atlaides izmantoja „Ryanair” un „airBaltic”, kā rezultātā, piemēram, Viļņas tiesa uzskatīja, ka šīs atlaides „airBaltic” bijis mēģinājums sagraut Lietuvas nacionālo aviokompāniju „FlyLal” un radījušas tai 40 miljonu latu zaudējumus. Arī pārējā Eiropā mazajām lidostām tiek pārmests, ka tās izmanto valsts atbalstu, lai reāli uzlabotu dzīvi lēto cenu aviokompānijām.
Savukārt Latvijā uz valsts atbalstu cer vairākas mazās lidostas. Viena no tām - Liepāja - pirms kāda laika nodrošināja regulārus lidojumus uz Rīgu un Maskavu, bet šobrīd tieši neizdevīguma dēļ regulāri lidojumi nenotiek. Mazas lidostas Latvijā ir arī, piemēram, Ventspilī, Tukumā un Daugavpilī. Bez atbalsta mazajās lidostās dzīvības nebūs, atzīst Daugavpils domes attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa.
Pašlaik Daugavpilī cer uz investīcijām - vienalga, privātām vai no publiskā sektora.
Bet kā šīs atbalsta izmaiņas ietekmēs patērētājus? Biļetes varētu kļūt dārgākas, bet Eiropas Komisija gan mierina - aprēķināts, ka cena aviobiļetēm varētu pieaugt tikai par aptuveni trīs eiro.
