Eiropas valstis jau ilgstoši saskaras ar to, ka vairākās nozarēs rūpnīcas tiek slēgtas un ražošana tiek pārcelta uz Āzijas valstīm vai Austrumeiropu. Tas skar gan metalurģiju, gan apģērba šūšanu, gan dažādas tehnikas ražošanu, kā arī daudzas citas jomas. Līdzīgas pārmaiņas, piemēram, notiek lielajās ostās, kur kravu pārkraušana kļūst arvien automatizētāka. Tas atstāj bez darba daudzus strādniekus, kamēr darbavietas jaunajās nozarēs ir grūti aizpildīt, jo nav piemērotu speciālistu.
Tas savukārt rada sabiedrībā spriedzi un mudina atsevišķus politiķus, starp kuriem ir arī ASV prezidents Donalds Tramps, solīt pacelt muitas nodevas un radīt citus šķēršļus ārvalstu konkurentiem. Arī Šveicē, Austrijā un Lielbritānijā ir dzirdams satraukums par to, ka zemāk kvalificētās darbavietas aizpilda ārvalstu strādnieki.
Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka noslēgšanās no ārpasaules nav īstā atbilde mūsdienu izaicinājumiem. Tā vietā būtu jāmēģina panākt, lai pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits varētu sajust ieguvumus no globalizācijas, sacīja Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss.
“Mēs dzīvojam laikā, kad atbilde globalizācijai bieži vien izpaužas kā nacionālisms, kas tiecas izolēt valstis no pārējiem un radīt spriedzi, konfliktus un konfrontācijas. Lai gan tā vietā mums būtu nepieciešama ciešāka sadarbība,” pauda Timmermanss.
Jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons nesenās priekšvēlēšanu kampaņas laikā paziņojis, ka vēlas panākt, lai Eiropā tiktu ieviests likums, kas uzliktu par pienākumu valsts iepirkumos izvēlēties Eiropā ražotās preces. Līdzīga prasība jau gadiem pastāv ASV.
Tomēr par uzņēmējdarbības attīstību atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens šai iecerei līdz galam nepiekrīt: “Ja viņam padomā ir kaut kāds likums, kas uzliktu par pienākumu varas iestādēm pirkt Eiropas ražojumus neatkarīgi no tā, kāda ir cena un to kvalitāte, tad tas pārāk labi nesaskan ar mūsu iepirkumu noteikumiem. Ja mums ir kāda problēma, tad mums ir jāsaprot tās cēloņi un jāmeklē risinājumi, nevis radot šķēršļus, kaitējot citiem, kuri ir labāk sagatavoti konkurencei. Nav nekāda pamata, lai Eiropa nevarētu būt pirmajā vietā pasaulē jebkurā nozarē.”
Asus protestus vairākās Eiropas valstīs pērn izsauca arī jaunais brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Kanādu. Beļģijas Valonijas reģiona valdība bija kādu laiku bloķējusi šo dokumentu. Un tās pretestību var skaidrot ar bažām par darbavietu aizplūšanu, jo īsi pirms tam Valonijā tika slēgta viena no lielākajām smagās tehnikas rūpnīcām.
Tomēr Katainens uzsver, ka
bez starptautiskās tirdzniecības nav iespējams finansēt to labklājības līmeni, pie kāda ir pieradušas rietumvalstu sabiedrības.
Tādēļ drīzāk būtu jāmēģina radīt godīgus un iedzīvotājiem, nevis korporācijām draudzīgus tirdzniecības noteikumus.
Eiropas Komisija atzīst, ka valstis līdz šim nav pietiekami ātri un adekvāti reaģējušas uz tā dēvētās ceturtās industriālās revolūcijas radītajiem izaicinājumiem un pārmaiņām. Un arī joprojām teorijā visas valdības piekrīt, ka kaut kas būtu jādara, bet mēdz pretoties konkrētiem priekšlikumiem. Piemēram, joprojām tiek bloķētas diskusijas par jaunām prasībām, kas mazinātu korporāciju iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Tomēr Briselē ir pārliecināti, ka vēl nav par vēlu rīkoties un Eiropa atrodas labās pozīcijās, lai pielāgotos mūsdienu pasaules izaicinājumiem.
