Eiropas Solidaritātes korpusa iecere ir, ka jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem būs aicināti pieteikties visdažādākajām brīvprātīgā darba iespējam. Tas būtu saistītas ar darbu Eiropas valstīs, kur dažādu apstākļu dēļ ir nepieciešamas palīdzīgas rokas, piemēram, palīdzēt atjaunot kopienas pēc dabas katastrofām, darīt sociālu darbu vietās, kur ir nabadzība, veselības un demogrāfiskās problēmas, vai strādāt ar bēgļiem, kas Eiropas Savienībai patlaban ir ļoti svarīga joma.
Eiropas Komisija savā plānā ir iecerējusi, ka nākamajos četros gados šādi būtu iespējams apvienot ap 100 000 Eiropas jauniešu,
saka izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs:
„Jaunie cilvēki saņems oficiālus sertifikātus. Viņiem pienāksies īpaši sagatavošanās kursi un viņi būs daļa no informācijas tīkla, kas palīdzēs viņu nākotnes izredzēm.”
Entuziastisks par solidaritātes korpusu ir arī Eiropas Savienības (ES) humānās palīdzības komisārs Hrists Stiljanidis, sakot, ka savā praksē ir redzējis daudz vietu, kur jauniešu palīdzība būtu neatsverama:
„Nepieciešamība pēc palīdzīgām rokām arvien ir liela. Es zinu, ka mūsu jaunie cilvēki atsauksies un ieguldīs savu pašaizliedzību un entuziasmu.”
Solidaritātes korpusa veidošana vienlaikus ir arī Eiropas Komisijas vēlme risināt nodarbinātības problēmu. Kopš smagās finanšu un ekonomikas krīzes, kas skarā lielu daļu ES dalībvalstu, jauniešu bezdarbs arvien ir liela bēda, īpaši tādās valstīs kā Spānija, Grieķija, Itālija. Nākamā gada ES budžetā ir paredzēti lielāki līdzekļi gan programmām, kas atbalstītu jauniešu nodarbinātību, gan arī dažādiem izglītošanās un pieredzes apmaiņas projektiem, kā piemēram „Erasmus +” iniciatīvai, kam papildus piešķirti 200 miljoni eiro.
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem
Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā šobrīd bez darba vecumā līdz 25 gadiem ir aptuveni 4 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse tieši eirozonas valstīs.
Kopš 2013. gada, kad ES ieviesa jauniešu nodarbinātības garantijas shēmu, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm rūpēties, lai jauni cilvēki ilgstoši nebūtu bez izglītības vai darba un atvēlēja vairāk naudas dažādām šim nolūkam domātām programmām, saskaņā ar EK datiem šīs iespējas ir izmantojuši vairāki miljoni Eiropas jauniešu, un daudzi ir veiksmīgi atraduši nodarbošanos vai mācās. Viszemākais bezdarba līmenis jaunu cilvēku vidū patlaban ir Vācijā (6,9%), bet visaugstākais – Grieķijā (46,5%).
