Vēl pirms sanāksmes Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss norādīja, ka sagaida ļoti konkrētus lēmumus no valstu puses arī par to, kā palīdzēt ar migrācijas ekspertiem tajās vietās, kur viņi ir visvairāk nepieciešami.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks aicinājis arī apspriest iespēju izveidot Eiropas Savienības robežapsardzības spēkus.
Bēgļu krīze nešaubīgi būs pats galvenais jautājums, kam šajās divās dienās Briselē pievērsīsies ES valstu vadītāji. Debates dalībvalstīs joprojām ir ļoti dažādas un asas, un virkne valstu izcīna smagas iekšpolitiskas cīņas, mēģinot rast zelta vidusceļu starp Eiropas Savienības solidaritātes aicinājumu uzņemt cilvēkus un pašmāju sabiedrības pretestību.
Ungārija, Slovākija, Polija, Čehija joprojām ir to vidū, kas ļoti piesardzīgi raugās uz ikvienu iniciatīvu, kas nozīmētu bēgļu uzņemšanu, bet Vācija, Francija, Beļģija un citas Rietumeiropas valstis mudina virzīties tālāk un ļoti praktiski gatavoties.
„Eiropai jābūt gatavai vēl lielākiem bēgļu viļņiem, par kuru iespējamību ir brīdinājuši reģionālie līderi,” tā pirms sanāksmes sacījis arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. "Lai cik pārspīlēti tas arī neizklausītos, mūsu pienākums ir būt gataviem visiem scenārijiem," sacīja Tusks, norādot, ka dalībvalstu līderiem vajadzētu apspriest iespējamās izmaiņas tā dēvētajā Dublinas sistēmā, kas regulē bēgļu uzņemšanu un nosaka kārtību, kādā patvēruma meklētāji var lūgt palīdzību Eiropā, ka arī izvērtēt robežu stiprināšanu, iespējams, izveidojot Eiropas Savienības robežsardzes spēkus.
Šie visi jautājumi sanāksmē, ko arī vadīs pats Tusks, visticamāk, būs uz sarunu galda, tāpat kā sadarbība ar tām valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, taču kuras uzņem lielu skaitu bēgļu no Sīrijas. Šobrīd viens no šādiem visstratēģiskākajiem punktiem ir Turcija, kura būtu gatava iesaistīties un stiprināt savas robežas, kā arī uzlabot bēgļu centrus, tā kā no Turcijas lielā skaitā imigranti nonāk Grieķijā, taču pretī vēlas arī palīdzību no Eiropas Savienības. Apmaiņā pret šiem soļiem Turcija vēlas izdevīgāku vīzu režīmu ar Eiropas Savienību, kā arī lielāku finansējumu no Briseles un progresu sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ilgst jau gadiem un kam īsti neredz galu. Eiropadomes līderis Donalds Tusks gan sacījis, ka piekāpšanās Ankarai notiks tikai tad, ja Turcijai tiešām izdosies samazināt bēgļu plūsmu uz Eiropu.
Ass un aicinošs dalībvalstis nekavēties ar risinājumiem vēl pirms gaidāmās sanāksmes bija Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss. Eiropas Komisijas pēdējo nedēļu izvērtējums par bēgļu situāciju būs dalībvalstu vadītāju galdā. Franss Timmermanss vairākkārt uzsvēra, ka ir vajadzīga absolūti visu dalībvalstu iesaistīšanās:
„Mums katru mēnesi vajadzētu redzēt būtisku skaitu pārvietotu cilvēku, esam tam jau tuvu, taču tas nenotiks bez pilnīgi visu dalībvalstu atbalsta. Un jo īpaši steidzami mums ir vajadzīga atbilde par aptuveni 1000 nacionālo ekspertu, kuri varētu doties uz pašām „karstākajām” vietām. Līdz šim interese ir krietni zem vidējā.
Un es jau uz to esmu uzstājis iepriekš, ka valstīm ir jāpasaka, cik cilvēku tās ir gatavas uzņemt līdz šā gada beigām un cik cilvēku tās ir gatavas piedāvāt darbam bēgļu aģentūrās.”
Asas un kaislīgas debates par gaidāmo līderu sanāksmi izvērtās arī starp Eiropas Parlamenta deputātiem. Īpaši aktīvi uzstājās to dalībvalstu politiķi, kuru mītnes zemēs bēgļu krīze ir vissmagākā – no Grieķijas, Itālijas.
Parlamentārieši uzsvēra, ka ES līderiem ir jāpieņem ļoti konkrēti lēmumi un viens to tiem ir dalībvalstu palīdzība ar ekspertiem. Politiķi arī atzīmēja, ka svarīgi ir risināt situāciju tajās zemēs, no kurām bēgļu plūsma ir vislielākā.
