Lai gan uz daudzu Eiropas valstu fona Baltijas reģions izskatās diezgan labi, arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir jāturpina iesāktās reformas, lai padarītu ekonomiku konkurētspējīgāku. Tā īsumā var raksturot Eiropas Komisijas ekonomiskos ieteikumus, kas publicēti trešdien.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsver arī nepieciešamību Latvijā samazināt nodokļus mazākajām algām, tā vietā palielinot, piemēram, vides vai īpašuma nodokli un uzlabot to iekasēšanu. Reformas ir jāturpina arī sociālajā jomā, izglītībā un tieslietās. Valdības prasītās atkāpes no iepriekš nospraustajiem budžeta deficīta mērķiem tika ņemtas vērā vien daļēji, jo tādas ir pieprasītas gan pensiju sistēmas, gan veselības reformu dēļ.
Tieši atkāpes no prasībām bija arī viens no svarīgākajiem tematiem, kam šoreiz tika pievērsta uzmanība. Eiropas Komisija nolēma atlikt lēmumu par iespējamo Spānijas sodīšanu par budžeta prasību neievērošanu līdz jūlijam, kad aiz muguras jau būs parlamenta vēlēšanas.
Tāpat gan Spānijai, gan Portugālei tika iedots vēl gads, lai samazinātu budžeta deficītu zem noteikumos prasītajiem 3%. Eiropas Savienības finanšu komisārs Pjērs Moskovisī šo atkāpi pamatoja ar ekonomiskiem, nevis politiskiem aprēķiniem.
“Mēs gribējām saglabāt spiedienu uz šīm valstīm un tādēļ uzskatījām, ka ir nepieciešams tām dot vēl vienu gadu laika. Mums nebija nekādu politisku diskusiju par to, cik daudz papildu laika mums vajadzētu tām piešķirt. Par to netika runāts nedz pērn Francijas gadījumā, nedz šogad par Spāniju un Portugāli. Mēs balstījāmies uz faktiem, skaitļiem un noteikumiem. Un, protams, mēs ņēmām vērā arī to, ko valdības ir apņēmušās izdarīt, lai samazinātu deficītu,” sacīja Moskovisī.
Kā zināms, pērn Eiropas Komisija iedeva Francijai vēl divus gadus lai samazinātu savu budžeta deficītu zem 3%. Tas jau toreiz izraisīja pamatīgas diskusijas. Arī tagad iebildumus ceļ gan tie, kuri uzskata, ka Brisele nepietiekami bargi vēršas pret valstīm, kas neievēro noteikumus, gan tie, kuri domā, ka Eiropas Komisija ar pārlieku taupību traucē ekonomikas izaugsmei.
Priekšvēlēšanu gaisotnē līdzšinējais Spānijas premjers Mariano Rahojs nesen apsolīja pārvēlēšanas gadījumā samazināt atsevišķus nodokļus. Atbildot uz jautājumu, kā tas saskan ar nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus, Valdis Dombrovskis bija izvairīgs:
“Kamēr Spānija pieturas pie mūsu ieteiktiem fiskāliem mērķiem, tā var īstenot tādu nodokļu politiku, kādu tā vēlas.”
Īpašās atkāpes vairākkārt ir pieprasījis arī Itālijas premjers Mateo Renci. Viņš to pamatoja gan ar nepieciešamību investēt, lai panāktu ekonomisko izaugsmi, gan arī lai segtu ar migrāciju saistītos tēriņus. Ņemot vērā, ka Itālijas ekonomiskā situācija tagad uzlabojas, Brisele šoreiz nolēma nevērsties ar sankcijām pret Romu.
Tomēr arvien vairāk ir dzirdami apgalvojumi, ka valstu budžetu izvērtēšanas process ir kļuvis pārāk politisks.
Piemēram, Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidemans nesen ir aicinājis izveidot atsevišķu iestādi, kas veiktu neatkarīgu reformu un budžeta izpildes analīzi.
