Lai gan uz globālo problēmu fona ikgadējie monitoringa ziņojumi par abu valstu tieslietu un iekšējās kārtības stāvokli it kā atkāpjas otrajā plānā, nesenā Rumānijas premjērministra Dačana Šološa vizīte Briselē ieguva visai plašu rezonansi - pēc tikšanās kopējā preses konferencē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, augsti novērtējot Bukarestes sasniegumus pēdējā gada laikā, paziņoja, ka iespējama verifikācijas mehānisma atcelšana. Taču tikai Rumānijai.
''Nepastāv tāda tieša saistība starp Rumāniju un Bulgāriju, un, ja Rumānija būs gatava pirms mūsu bulgāru draugiem, ja būs izpildījusi visas saistības, kā to gaida Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis, acīmredzami, ka mehānisms kļūs lieks,'' norādīja Junkers.
Būtībā nekas jauns netika pateikts - jau trešais ziņojums pēc kārtas rāda, ka Bulgārijai joprojām nav izdevies sakārtot savu tiesvedības sistēmu atbilstoši Eiropas standartiem un tā jūtami atpaliek no savas ziemeļu kaimiņienes, kas var lepoties ar nopietniem panākumiem cīņā pret korupciju augstākajos varas ešelonos.
Tikai pagājušajā gadā vien Rumānijas specializētā prokuroratūra ir uzsākusi izmeklēšanu pret četriem bijušiem ministriem un 14 mēriem par krāpšanu, naudas atmazgāšanu un kukuļņemšanu, bet rudenī sabiedrības spiediena rezultātā no amata atkāpās premjērministrs Viktors Ponta. Brisele ir atzinīgi novērtējusi valdības pieņemto tiesu sistēmas stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem, un nav brīnums, ka pēdējo notikumu gaismā Bukareste raugās visai optimistiski arī uz drīzu pievienošanos Šengenas zonai.
Bulgārijā, gluži otrādi, līdz šim visas izmaiņas likumdošanā bijušas galvenokārt kosmētiskas, valdības piedāvātais antikorupcijas likums parlamentā netika pieņemts, prokuratūra un tiesu sistēma joprojām darbojas lēni un neefektīvi, un nav redzamu rezultātu arī cīņā pret organizēto noziedzību - problēma, kas, piemēram, Rumānijas ziņojumā vispār nefigurē.
Reakcija Sofijā uz Junkera vārdiem bija visai neviennozīmīga. Opozīcija situāciju raksturoja kā apkaunojošu un uzsvēra, ka pēdējais laiks izbeigt reformu imitāciju un nopietni ķerties pie lietas. Valdība no savas puses atzina, ka kritika ir pamatota un objektīva, taču atšķirības ir pastāvējušas jau no paša sākuma, rādītāji, pēc kuriem tiek novērtēts katras valsts progress, ir dažādi gan pēc satura, gan pēc skaita - Bulgārijai seši, Rumānijai četri, un tādi tieši salīdzinājumi ir nevietā.
Tieslietu ministre Ekaterina Zaharijeva atgādināja, ka pirms pāris gadiem ziņojums bijis labvēlīgāks Bulgārijai, un tad Bulgārija, tāpat kā tagad Rumānija, cerējusi, ka viņai monitorings tiks atcelts ātrāk. Situāciju nevajagot lieki dramatizēt, jo galu galā tās nav sacensības.
''Eiropas komisija vienmēr ir uzsvērusi, ka mehānisms tiks izbeigts tad, kad katra valsts būs tam gatava. Vienkārši šogad vajag pacensties, saņemties un veikt nepieciešamās reformas, lai nākošais ziņojums būtu pozitīvāks. Neviens cits mūsu vietā to neizdarīs,'' teica Zaharijeva.
Bulgārija un Rumānija ir vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kurām jau deviņus gadus turpinās monitorings tieslietu un iekšējās kārtības jomā. Tāda klauzula netika piemērota ne valstīm, kas iestājās 2004.gadā, ne arī vēlāk Horvātijai. Doma, ka viņi atpaliek pat no saviem kaimiņiem, protams, bulgāriem nav patīkama.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ne reizi vien ir izteicis pārliecību, ka līdz šīs komisijas mandāta beigām 2019. gadā verifikācijas mehānisms tiks izbeigts gan Rumānijai, gan Bulgārijai. Pagaidām nav pieņemts lēmums par valstu atdalīšanu šajā ziņā, un abas cer, ka nākošais ziņojums būs pēdējais.
