Dienas notikumu apskats

Saeimā lemj par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nākotnes pārvaldīšanas formu

Dienas notikumu apskats

Tusks saņem «Brexit» starta vēstuli: Mums jau tagad jūsu pietrūkst

Eiropas valstis arvien aktīvāk sāk maksāt migrantiem naudu, lai tie atgrieztos dzimtenē

EK brīdina: Atgriešanās pabalsti migrantiem var radīt jaunas problēmas

Eiropas valstis arvien aktīvāk sāk maksāt migrantiem naudu, lai viņi labprātīgi atgrieztos dzimtenē. Tomēr atgriešanās pabalsta apjoms būtiski svārstās starp dažādām dalībvalstīm. Tādēļ Eiropas Komisija brīdina, ka tas var radīt jaunas problēmas. 

Nepieciešamību paātrināt ekonomisko migrantu izraidīšanu no Eiropas Briselē apsprieda arī Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministri.

Nauda apmaiņā pret brīvprātīgu atgriešanos dzimtenē - šādu piedāvājumu Eiropā saņem arvien vairāk iebraucēju no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Statistika liecina, ka šobrīd tikai aptuveni trešdaļa no visiem iebraucējiem, kuriem tika atteikta legāla palikšana Eiropā, patiešām atgriežas mājās. Daudzi pazūd no tiesībsargājošo iestāžu redzesloka un turpina dzīvot nelegāli.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir atzinis, ka ilgtermiņā šāda situācija nevar saglabāties.

Šī jautājuma nozīmi Briselē uzsvēra arī Igaunijas iekšlietu ministrs Adress Anvelts, kura valsts nākamajā pusgadā vadīs Eiropas Savienības (ES) Padomes darbu.

“Es uzskatu, ka galvenais veids, kā mēs varam mazināt esošo migrācijas krīzi, ir sūtīt mājās tos cilvēkus, kuriem nav likumīga pamata pie mums atrasties,” sacīja Anvelts.

 “Tāpat es domāju, ka tas sūtīs skaidru signālu visiem tiem, kuri vēlas kļūt par nelegāliem imigrantiem. Tādēļ mums visiem kopā pēc iespējas ātrāk būtu jāpaātrina atgriešanas mehānisma darbība,” uzsvēra Anvelts.

Pat ja imigranti nekur neslēpjas, viņu izraidīšana tik un tā var būt dārgs un ilgstošs process, daļēji arī tādēļ, ka šo cilvēku dzimtene ne vienmēr grib viņus atkal redzēt.

Tādēļ pabalsts jaunas dzīves uzsākšanai mājās dažreiz tiek uzskatīts par labāko un humānāko risinājumu. Tomēr summas, kas tiek piedāvātas, būtiski atšķiras. Vācija ir gatava maksāt pat 5000 eiro, savukārt, piemēram, Čehija nedod neko.

Brisele brīdina, ka tas var novest pie jaunām problēmām - imigranti meklēs valsti, kur viņi varēs saņemt vislielāko atgriešanās pabalstu.

Teorijā valdības piekrīt, ka kompensācijām visur ir jābūt līdzvērtīgām. Tomēr praksē pagaidām nekas nemainās.

Joprojām buksē arī patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms. Austrija un Ungārija vairāk nekā gada laikā tā arī nav uzņēmušas nevienu iebraucēju. Tādēļ ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls gan pirmdien Briselē, gan otrdien Budapeštā mudināja rīkoties.

 “Ja runa ir par pārvietošanu, tad es gribu skaidri uzsvērt: vairs nekādu atrunu. Ir pienācis laiks visām dalībvalstīm izpildīt solīto līdz septembra beigām. Veiksmīgai migrācijas politikai būtu jābalstās uz četriem pamatiem. Pirmkārt, mums ir jāatver savas durvis tiem, kuriem patiešām ir nepieciešama aizsardzība. Otrkārt, mums ir jāizraida tie, kuriem nav pamata te palikt. Treškārt, mums ir jāstiprina robežas. Ceturtkārt – jāuzlabo sadarbība ar citām valstīm,” uzskaitīja Avramopuls.

Austrijai līdz marta vidum tika noteikts izņēmuma stāvoklis, jo šī valsts jau tāpat bija uzņēmusi lielu imigrantu skaitu. Tomēr tagad tas ir beidzies, un Eiropas Komisija uzstāj, ka solījumi ir jāpilda, lai gan Vīne vēlas atrast veidu, kā no tā izvairīties.

Saskaņā ar Latvijas Iekšlietu ministrijas statistiku, mūsu valstī šobrīd ir uzņemti 280 patvēruma meklētāji, kas ir aptuveni puse no kopējā paredzētā skaita. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti