Divu gadu pārejas periods tiek plānots, lai “Brexit” procesu padarītu gludāku. Tomēr pašlaik starp Briseli un Londonu valda „būtiskas” nesaskaņas, atzina Barnjē. Viņš norādīja, ka
dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju pārejas perioda laikā.
Pastāv arī domstarpības par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām Eiropas Savienības tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.
Barnjē arī noraidīja britu pārmetumus par ieceri vienošanās tekstā Briselei paredzēt tiesības vērst pret Londonu sankcijas, ja tā pārejas perioda laikā pārkāps bloka tiesību normas. „Godīgi sakot, esmu pārsteigs par šīm domstarpībām. Manā ieskatā Eiropas Savienības nostājas ir ļoti loģiskas. Pieprasot vienotā tirgus, muitas savienības un kopējās politikas priekšrocības, ir loģiski, ka Apvienotajai Karalistei jāpieņem visi noteikumi un pienākumi līdz pat pārejas perioda beigām. Tai arī jāpieņem neizbēgamās sekas, ko radīs tās lēmums izstāties no Eiropas Savienības.
Ja šīs domstarpības saglabāsies, [pēc izstāšanās] pārejas periods nav garantēts.
Laika ir ļoti maz, un, ja vēlamies izdošanos, mēs nevaram zaudēt ne mirkli,” paziņoja Barnjē.
