Jau vairāk nekā pirms diviem gadiem Eiropas Komisijai bija jāizlemj par endokrīnajiem disruptoriem – vielām, kas maina hormonālās sistēmas darbību un nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Šīs vielas izraisa augšanas traucējumus, neauglību, vēzi, aptaukošanos un citas veselības problēmas un Eiropas Savienībā ir aizliegtas. Problēma gan ir tā, ka ilgu laiku nevarēja panākt vienošanos, kā definēt, kas ir un kas nav endokrīnais disruptors un attiecīgi aizliegt vai ierobežot varēja tikai atsevišķas vielas. Beidzot prezentējot piedāvājumu, Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs Jirgi Katainens lepojās ar sasniegto:
''Mēs piedāvājam noteikt uz zinātniskiem pamatiem bāzētus kritērijus endokrīniem distruptoriem. Tas padarīs Eiropas Savienību par pirmo pasaulē, kas šādus kritērijus nosaka likumdošanā.''
Vielas, kas potenciāli var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus, aizliegtas būs divos tiesību aktos: vienā, kas regulē biocīdus – vielas, kas ļauj apkarot kaitīgus organismus, un otrā, kas regulē augu aizsardzības līdzekļus. Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis skaidro – vienoties nav bijis viegli:
''Mans piedāvājums ir sekot populārajai Pasaules Veselības organizācijas endokrīno disruptoru definīcijai. Definīcija saka: viela, kas ietekmē endokrīno sistēmu un rada negatīvu efektu, ir endokrīnais disruptors. Ir jāpiekrīt - šī definīcija ir radusies krietnu laiku atpakaļ, bet man jāuzsver – nav viegli vienoties par kritērijiem, kas darbotos reālajā dzīvē.''
Ar kritiku neskopojas nevalstiskais sektors. Galvenie iebildumi ir par to, ka aizliegtas būs vielas, kuru kaitīgums cilvēkam ir pierādīts, nevis vielas, kas potenciāli varētu radīt kaitējumu. Piemēram, ''Endocrine Society'', nevalstiskā organizācija tieši endokrinoloģijas nozarē, paziņojusi – šaurā definīcija neļaus efektīvi pasargāt cilvēkus. Viņi skaidro - cilvēkiem kaitīgo ietekmi var pamanīt tikai pēc daudziem gadiem vai pat daudzām paaudzēm. Veselības un vides alianse ir vēl skarbāka un paziņojusi – Eiropas Komisija sagrāva visas cerības uz efektīvu endokrīno disruptoru ierobežošanu.
Komisārs Andrjukaitis gan skaidroja, ka piedāvātās izmaiņas ir stingrākas nekā līdz šim. Turklāt jau šobrīd sākts apzināt vielas, kas drīzumā varētu būt aizliegtas:
''Es arī lūgšu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai sākt pārskatīt jau Eiropā atļautās vielas, kas šo jauno kritēriju ietvaros varētu tikt uzskatīti par endokrīniem disruptoriem.''
Iespējams, aizliegums skars ne tikai vielas, ko izmanto, piemēram, augu aizsardzībai vai dezinfekcijai. Endokrīnos disruptorus var atrast arī tādu šķietami ikdienišķu lietu kā kosmētikas, plastmasas priekšmetu un pat pārtikas sastāvā.
Diskusijas par endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošām vielām gan vēl turpināsies – nu viedoklis jāizsaka dalībvalstīm.
