Vērtējot situāciju Latvijā, Labklājības ministrija atzina, ka atsevišķi Eiropas ieteiktie soļi jau tiek īstenoti, taču plānots nākamgad īstenot arī jaunas ilgstošo bezdarbnieku programmas.
Aptuveni 12 miljoni cilvēku Eiropā ir bez darba jau ilgāk nekā vienu gadu. Neraugoties uz ekonomikas atlabšanu un darba tirgus uzlabošanās pazīmēm, ilgtermiņa bezdarbnieku skaits laikā no 2007. līdz 2014. gadam ir dubultojies, veidojot aptuveni pusi no bezdarbnieku kopskaita.
Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena norāda, ka priekšlikumā tiek ierosināti trīs galvenie elementi. „Pirmais solis ir veicināt ilgtermiņa bezdarbnieku reģistrēšanos nodarbinātības dienestā. Tas izklausās pašsaprotami, taču prakse rāda, ka tā nav,” atzīmē Teisena.
„Atsevišķās dalībvalstīs reģistrēšanās rādītāji ir zem 50% no reālā bezdarbnieku skaita. Otrkārt, mums ir nepieciešama individuāla pieeja šiem cilvēkiem, nav iespējams, ka viena pieeja iederas visās situācijās. Mēs rosinām vēlākais līdz 18. bezdarba mēneša beigām katram reģistrētajam ilgtermiņa bezdarbniekam sniegt individuālu padziļinātu novērtējumu. Treškārt, piedāvāt nolīgumu par integrāciju darbā visiem reģistrētajiem ilgtermiņa bezdarbniekiem,” saka Teisena.
Latvijā ilgtermiņa bezdarbnieku raksturojošais portrets rādot, ka aptuveni puse šo bezdarbnieku ir sasnieguši 50 un vairāk gadu vecumu. Tas nozīmē, ka lielākoties profesionālā vai augstākā izglītība iegūta daudzus gadus atpakaļ un nereti nepieciešama pārkvalificēšanās, skaidro Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
„2015. gadā pirmajā pusgadā aptuveni trešā daļa jeb 31% no visiem bezdarbniekiem, kas bija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā, bija ilgstoši bezdarbnieki,” saka Lipskis. Par ilgstošu bezdarbnieku uzskata cilvēku, kurš bez darba ir vairāk nekā gadu.
Tiesa gan, runājot par Eiropas Komisijas priekšlikumu, Lipskis norāda, ka nacionālā līmenī jau patlaban darbojas atsevišķi ieteiktie soļi, kā individuāla pieeja ilgstošajiem bezdarbniekiem veicot profilēšanu. Ministrija gan atzīst, ka daudzi ilgstošie bezdarbnieki arvien nereģistrējas un, jo ilgāku laiku persona pavada mājās, jo grūtāk Nodarbinātības valsts aģentūrai sākt darbu ar šo personu.
Nākamā gada otrajā pusē tikšot atvērta arī jauna programma ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū, kam no Eiropas Sociāla fonda (ESF) paredzēti 40 miljoni eiro, iesaistot līdz 20 000 ilgstošo bezdarbnieku Latvijā. „(..) Šī programma būs kā Latvijas atbilde uz EK iniciatīvu,” pauda Lipskis un sacīja, ka īpaša palīdzība būs ne tikai cilvēkiem, kas jau ilgi ir bez darba, bet arī tiem, kam ir kādas atkarības, kas liedz atgriezties darba vidē.
Dalībvalstis EK rosinātās vadlīnijas var īstenot ar ESF atbalstu, kurā kopumā būs pieejami 10 miljardi eiro tieši ilgstošā bezdarba mazināšanai. Piektdien Teisena tiksies ar Eiropas dalībvalstu pārstāvjiem, lai pārrunātu priekšlikumus, kā arī labākās valstu prakses.
