Grieķijas premjerministrs Ciprs par atkāpšanos no amata paziņoja uzrunā televīzijā, sakot, ka pēc tam, kad ar kreditoriem ir slēgta vienošanās par trešo aizdevuma paketi, viņam ir morāls pienākums ļaut sabiedrībai izvērtēt, vai tā atbalsta viņa vadītās partijas "Syriza" darbu.
Ciprs atzina, ka nav sasniegta tā vienošanās, ko viņa partija bija solījusi pirms janvāra vēlēšanām, jo kreditori joprojām prasa taupības pasākumus.
Taču politiķis izteica cerību, ka tauta balsojumā tomēr izvēlēsies atbalstīt viņa vadītās partijas „Syriza” iesākto ceļu. Vēlēšanas varētu notikt 20. septembrī.
Ciprs līdz vēlēšanām turpinās vadīt savu kreiso partiju „Syriza”. Mediji gan norāda, ka tajā patlaban ir visai daudz viņa pretinieku, kuri ir neapmierināti, ka premjers tomēr pakļāvies starptautisko aizdevēju prasībām. Tādēļ nav izslēgts, ka Ciprs būs spiests aiziet no politiskā spēka līdera krēsla.
Uz Cipra atkāpšanos jau reaģējuši aizdevēji. Eirogrupas līderis Jerūns Deiselblūms izteicis cerību, ka ārkārtas vēlēšanas un jaunas valdības veidošana neapgrūtinās iesākto procesu un pēdējā aizdevuma nosacījumu izpildi. "Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai Grieķijai paliktu eirozonā,” sacīja Deiselblūms.
Savukārt EK prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāvis Martins Zelmaiers pavēstījis, ka "ātras vēlēšanas" varētu atvieglot tālāku atbalstu Grieķijai.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), norāda, ka Cipra atkāpšanās no amata bijusi loģisks solis, lai valsts varētu turpināt reformu virzību un spētu pildīt vienošanos, kas noslēgta ar eirozonas valstu vadītājiem.
"Šis solis ir ar mērķi nostiprināt savā partijā to politiķu spārnu, kas ir par reformām," vērtēja Reirs, atgādinot, ka iepriekš reformas apstiprinātas ar opozīcijas balsīm, bet "Syriza" atbalsts reformām pietrūka. "Viņš saprata, ka reformas izpildvarā īstenot būs problemātiski, un [sekoja] normāls, politisks, loģisks solis."
Cipra vadītā "Syriza" pēc nākšanas pie varas janvārī iesāka aktīvu spēkošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, sākotnēji pasludinot visu iepriekšējās valdības līgumu pārskatīšanu, lai atteiktos no taupības prasībām.
Taču tas vainagojās ar tālākas palīdzības iesaldēšanu no kreditoru puses, valsts nokļūšanu bankrota priekšā un nepieciešamību prasīt trešā aizdevuma programmu. Tajā arvien ir paredzēti taupības pasākumi, kas ir pretrunā ar Cipra pratijas "Syriza" pirms vēlēšanām sabiedrībai solīto.
Šonedēļ Grieķija saņēma daļu no 86 miljardu eiro lielās trešā aizdevuma programmas – 13 miljardus eiro. Tos valsts iegūst no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas īpaši izveidots krīzē nonākušām valstīm.
Šos līdzekļus Grieķija izmanto, lai samaksātu parādus un atbalstītu bankas, kas pamatīgi cieta pēdējos mēnešos, kad Grieķijas valdības un aizdevēju garo sarunu laikā daudzi bažās par valsts bankrotu steidza izņemt naudu no bankām.
