"Komisija piektdienas rītā pieņēma pozitīvu pozīciju par vīzu liberalizēšanu Gruzijai, Kosovai un Ukrainai," teica Junkers pēc Briselē notikušās Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes.
Šo valstu progresu pretī bezvīzu režīmam apsveicis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ierakstā sociālajā vietnē "Twitter" norādot, ka EK nedrīkst kavēties ar lēmumiem šajā jautājumā.
I welcome @EU_Commission positive report on visa liberalisation for #Georgia, #Ukraine & #Kosovo, EU decision should be taken with no delay
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) December 18, 2015
Jau ziņots, ka Ukraina risina sarunas ar ES par vīzu režīma liberalizāciju jau vairāk nekā septiņus gadus. Līdzīgu mērķi ir izvirzījusi Gruzijas valdība, un Briselē otrdien skatīts arī šīs Aizkaukāza valsts progresa ziņojums.
Skeptiskāka par bezvīzu režīma ieviešanu bija savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Viņa brīdināja, ka Ukraina vēl nav izpildījusi visus uzdevumus, un īpaši aktuāls jautājums ir cīņa pret korupciju.
Vienlaikus ES atzīst, ka atgūt Krimu Ukrainai vairs nav iespējams.
„To saprot tagad jau arī Kijevā – būs neiespējami Krimu dabūt atpakaļ. Bet politiski to, protams, nevar tā teikt. Bet tā apzināšanās nozīmē, ka centieni un uzmanība būs vairāk vērsta un fokusēta uz Donbasu,” saka domnīcas CEPS ES Ārpolitikas nodaļas vadītājs Stīvens Blokmans.
Bet, iespējams, Krievija apspēlēs Ukrainu vēl vienā citā jomā – un šoreiz ar Eiropas atbalstu. Gāzes gigants „Gazprom” kopā ar Eiropas gāzes kompānijām iecerējuši izbūvēt vēl vienu cauruļvadu Baltijas jūrā – „Nordstream 2”. Tas nozīmē – Ukrainas apiešanu – jo Krievijas gāze nonāks pa tiešo Vācijā un Ukraina zaudēs vairāk nekā miljardu dolāru ienākumu no tranzīta.
Eiropas līderi piektdienas rītā apspriežot – atļaut vai neatļaut „Nordstream 2” izbūvi bija visai izvairīgi – un neizdarīja konkrētu izvēli starp Eiropas gāzes kompāniju interesēm un Ukrainas interesēm. „[Vācijas kanclere Angela] Merkele teica, ka tā ir biznesa lieta, ko valsts nevar ietekmēt. Bet Komisija vēl domās,” komentē Latvijas premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Tomēr ukraiņu vēlmei sēdēt pie viena galda ar Eiropu piektdien tika izdarīts arī skaists žests – piešķirot bezvīzu režīmu.
Tikmēr iekšpolitiski Ukraina turpina piedzīvot nemierīgus laikus – teju katru nedēļu notiek pat vardarbīgi konflikti starp Ukrainas politiķiem. Savukārt augstais korupcijas līmenis ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem valsts modernizācijai – un tas nes vilšanos Maidana ideālos, kas, iespējams – var izvērsties arī silto jūtu zudumam pret ES.
„Tur var pieaugt nepacietība. Tā kā pretkorupcijas process prasa laiku, sabiedrībā un pilsoniskajās kustībās var pieaugt nepacietība – jo viņi ļoti smagi cīnījās Maidanā, kas Ukrainai bija revolucionārs moments. Viņi var kļūt nepacietīgi un atkal sākt sacelties – tāpēc, ka tas prasa pārāk ilgu laiku,” pieļauj Blokmans.
Tas nozīmē, ka Ukrainai līdz dalībai ES vēl ir ļoti garš ceļš ejams.
