Sadaļas Sadaļas

EK ar līgumu apstiprina miljarda eiro atbalstu Ukrainai

Briselē ieradusies Ukrainas valdības delegācija, kuru vada Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Parakstīta abpusēja vienošanās par prāvu finansiālu atbalstu Ukrainai. Savukārt rīta pusē aizvadītas trīspusējas sarunas starp Eiropas Savienību (ES), Krieviju un Ukrainu par gāzes piegādi, ko Krievija draud pārtraukt it kā Ukrainas parādu dēļ. Visas puses sola tās turpināt.

„Aizvadīta konstruktīva tehniskā sanāksme, kurā bruģēts ceļš nākamajai  un jau otrajai trīs pušu sanāksmei,” tā Eiropas Komisija nodēvējusi tikšanās iznākumu ar Ukrainu un Krieviju par gāzes plūsmu, ko Krievija draud pārtraukt, norādot uz Ukrainas it kā nenomaksātajiem parādiem. Maskava uzstāj, ka Ukraina par Krievijas piegādāto gāzi šobrīd ir parādā 3,508 miljardus dolāru.

Jaunās sarunas, kā norādījis Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs, varētu notikt jau trešdien, taču visas puses piemērotāku datumu vēl izvērtējot.

Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers ar Ukrainas un Krievijas enerģētikas ministriem pirmo reizi tikās 2.maijā Varšavā, panākot vienošanos, ka Krievija nesamazinās gāzes eksporta apmēru, kamēr norisināsies sarunas.

Briselē ieradusies arī apjomīga Ukrainas valdības delegācija, kuru vada Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Eiropas Komisija (EK) ir parakstījusi vairākus jaunus sadarbības līgumus. Viens no tiem ir par Eiropas Komisijas atbalstu Ukrainas valsts atlabšanai, kas nozīmē Eiropas Komisijas atbalstu Ukrainai miljarda eiro apmērā. Līgumu svinīgi parakstīja Arsēnijs Jaceņuks un  Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

„Ukraina var paļauties uz Eiropas Savienību gan tagad, gan arī nākotnē. Tas, ko mēs redzam Ukrainā, pirmkārt, rada ļoti lielas bažas pašiem Ukrainas iedzīvotājiem, bet, otrkārt, ir arī lielākais izaicinājums Eiropas drošībai kopš dzelzs priekškara un Berlīnes mūra krišanas. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi apstādināt spriedzes eskalāciju, kuru mēs esam vērojuši pēdējās nedēļās,” sacīja Barrozu.

Viņš arī norādīja, ka prokrievisko spēku referendums Ukrainā nav atzīstams un ir nelikumīgs.

Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks savukārt pauda, ka Ukrainas nākamais solis tagad ir demokrātiskas vēlēšanas un solīja, ka jaunieceltā valsts līdera pirmā vizīte būs uz Briseli.

„Mēs sagaidām jaunu leģitīmi ieceltu prezidentu, un ikviens mēģinājums izjaukt vēlēšanas Ukrainā izgāzīsies. Mēs augsti vērtējam Eiropas Savienības pūles nosūtīt uz Ukrainu novērotājus un nodrošināt iespēju iecelt jaunu valsts līderi brīvās un leģitīmās vēlēšanās,” sacīja Jaceņuks.

Arī Ukraina pieņēmusi vairākus likumus, lai tuvinātos Eiropas Savienībai. Deputāti atbalstījuši grozījumus likumos, kas pastiprina cīņu pret korupciju un nosaka lielāku kontroli par pilsoņu ieņēmumiem un pastiprina ombuda varu. Šie likumi Ukrainai ir svarīgi, lai atvieglotu vīzu liberalizāciju ar Eiropas Savienību. Ukrainas varas iestādes paziņojušas, ka cer uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību jau nākamgad.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt