Eiropas Aizsardzības fondam 2021.–2027. gadam ir piešķirts teju 8 miljardu eiro liels budžets. Šis finansējums ir sadalīts divos pīlāros, no kuriem pirmajā vairāk nekā 2,6 miljardi eiro atvēlēts sadarbīgas aizsardzības pētniecības finansēšanai, lai vērstos pret briestošiem un nākotnē gaidāmiem drošības apdraudējumiem. Bet otrajā pīlārā 5,3 miljardi eiro paredzēti, lai līdzfinansētu sadarbīgus spēju attīstīšanas projektus. 4–8% fonda budžeta paredzēti revolucionāru tehnoloģiju izstrādei vai pētniecībai, kam ir potenciāls radīt transformatīvus jauninājumus aizsardzības kontekstā.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija paziņoja, ka ar 1,2 miljardiem eiro Eiropas Aizsardzības fonds plāno atbalstīt 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu. Projektus, kas tiek atlasīti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, nosaka saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojušās kopīgajā drošības un aizsardzības politikā.
Ar Eiropas Komisijas finansēšanai atlasītajiem priekšlikumiem Eiropas Aizsardzības fonds atbalstīs augstas kvalitātes aizsardzības spēju projektus, piemēram, nākamās paaudzes iznīcinātājaviāciju, tankus vai kuģus, kā arī tādas kritiskas aizsardzības tehnoloģijas kā militārais mākonis, mākslīgais intelekts, pusvadītāji, pretpasākumi kosmosā, kibertelpā vai medicīnā. Tāpat Eiropas Komisija sola, ka fonds virzīs jaunas tehnoloģijas, jo īpaši kvantu tehnoloģiju un jaunu materiālu jomā, un iesaistīs daudzsološus mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere Eiropas Komisijas atbalstu raksturojusi kā nozīmīgu soli Eiropas aizsardzības sadarbībā. Savā paziņojumā viņa norādīja:
“Izraudzītie augstas kvalitātes projekti ir parādījuši, ka aizsardzības rūpniecības sadarbību Eiropā patiešām var panākt un pat plašā mērogā. Gandrīz 700 uzņēmumi, kas pētīs un izstrādās nākamās paaudzes inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas, izmantojot Eiropas Savienības fondus, izveidos noturīgu un konkurētspējīgu rūpniecisko bāzi. Tā kā atlasītajos projektos piedalās 43% mazo un vidējos uzņēmumu, tas liecina, ka Eiropas Aizsardzības fonda programma aptver visu Eiropas Savienības rūpniecības vērtības ķēdi.”
Atbalsta nozīmi uzsvēris arī Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:
“Ar 1,2 miljardiem eiro, kas ieguldīti 61 Eiropas sadarbības aizsardzības projektā, Eiropas Aizsardzības fonds šodien sniedz konkrētus rezultātus virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības rūpniecību, kas veicina inovāciju un nodrošina mūsu bruņotajiem spēkiem progresīvas spējas. Ar Eiropas Aizsardzības fonda starpniecību Eiropas sadarbība aizsardzības jomā arvien vairāk kļūst par normu. Mēs tērējam labāk, tērējot kopā. Tas nāk par labu visām dalībvalstīm un lielai vai mazai Eiropas aizsardzības nozarei.”
Eiropas Komisija norāda, ka kopumā saņemti 142 priekšlikumi, kas ir rekordliels skaits un ievērojami apsteidz iepriekšējās programmas. Tie saņemti no lieliem nozīmīgiem nozares uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un pētniecības un inovācijas organizācijām. Atlasītajos priekšlikumos piedalās gandrīz 700 uzņēmumu no 26 Eiropas Savienības dalībvalstīm un Norvēģijas. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka kopumā piecos projektos iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi un pētnieki. To vidū “Latvijas Mobilais telefons”, uzņēmums SIA “Cyber Circle”, kā arī Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā Universitāte.
Komisijas dienesti tagad veiks dotācijas nolīguma sagatavošanu ar atlasītajiem pieteikumu iesniedzēju konsorcijiem. Pēc dotāciju nolīgumu sagatavošanas posma sekmīgas noslēgšanas un Eiropas Komisijas dotāciju piešķiršanas lēmuma pieņemšanas. Sagaidāms, ka dotāciju nolīgumi tiks parakstīti līdz gada beigām.
