Eiropas Komisijas jaunpieņemtā aprites ekonomikas plāna mērķis ir resursu izmantošanu padarīt ilgtspējīgāku. Proti, maksimāli un pilnvērtīgi izmantot visas izejvielas, ražojumus un atkritumus, lai ietaupītu enerģiju un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat paredzēts līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumus, stāsta komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss:
„Līdz ar efektīvu resursu izmantošanu, zaļo tehnoloģiju vadību un mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanu mēs varam veidot konkurētspēju, radīt uzņēmējdarbības iespējas un radīt jaunas darba vietas. Jau šobrīd dažādas uzņēmēju un iedzīvotāju iniciatīvas apstiprina to. Ir arvien vairāk šādu piemēru - vai tā būtu dalīšanās ar vienu auto, zaļais iepakojums vai remonta kafejnīcas, kurās cilvēki atjauno nolietoto, lai mazinātu atkritumus. Jautājums vairs nav par to, vai mēs atbalstām aprites ekonomiku, bet gan cik ātri mēs uz to virzīsimies. Ar mūsu iniciatīvu šodien mēs vēlamies paātrināt šo pāreju, kas ir jau sākusies.”
Aprites ekonomikas rīcības plānā arī pārskatīta regula par mēslošanas līdzekļiem, kura atvieglos organisko un no atkritumiem iegūto mēslošanas līdzekļu apriti tirgū un sekmēs bioloģisko barības vielu izmantošanu. Tāpat iekļauta stratēģija par plastmasu pārstrādi un apriti ekonomikā, kā arī vairāki pasākumi veltīti ūdens atkārtotas izmantošanas minimuma ieviešanai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens papildināja - ja apdomīgāk izmantosim resursus un samazināsim atkarību no deficīta izejvielām, iegūsim konkurences priekšrocības:
„Galvenais mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, kas ir arī vissvarīgākā ieguldījumu plāna daļa Eiropas Savienībā. Tas ir svarīgi, jo uzņēmumiem arvien ir dažādi šķēršļi, kas apgrūtina resursu izmantošanas optimizēšanu. Tas ir iemesls, kāpēc otrreizējo izejvielu tirgus izveide un uzticamu kvalitātes standartu nodrošināšana ir ļoti svarīga.”
Savukārt Pasaules dabas fonds savā mājaslapā paudis vilšanos un kritisku nostāju pret aprites ekonomikas plānu. Fonda Eiropas politikas biroja vadītāja Ženevjeva Ponsa-Deladrjēre sacīja, ka gadu tika gaidīts spēcīgs aprites ekonomikas plāns, taču iznākums ir neapmierinošs. Tajā ir daži labi nodomi saistībā ar inovāciju un pētniecību, bet tas ir krietni par maz, lai samazinātu Eiropas Savienības masveida izmešu nospiedumu.
Tāpat Eiropas Parlamenta debatēs par aprites ekonomikas rīcības plānu atsevišķi deputāti aicināja būt ambiciozākiem un vērsa komisijas uzmanību uz to, ka nepieciešams arī kādā veidā pārliecināties, ka šie pasākumi patiešām tiks īstenoti.
Aprites ekonomikas rīcības plānam atvēlēti vairāk nekā 650 miljoni eiro no pētniecības un inovācijas finansējuma programma "Apvārsnis 2020" un 5,5 miljardi eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai.
