EK aizstāv lēmumu atteikt finansējumu LGBT naidīgajām Polijas pilsētām

Eiropas Komisija (EK) ir noraidījusi sešu Polijas pilsētu pieteikumus Eiropas grantiem uz diskriminācijas aizlieguma pamata. Šīs pašvaldības iepriekš ir pasludinājušas sevi par teritorijām, kas ir "brīvas no LGBT ideoloģijas" vai arī ir apstiprinājušas paziņojumus par "ģimenes tiesībām". Daudzviet Polijā šis lēmums izsauca asu reakciju. Tomēr EK uzstāj, ka Eiropā diskriminācijai nav vietas.

ĪSUMĀ:

  • EK noraidījusi sešu Polijas pilsētu pieteikumus Eiropas grantiem uz diskriminācijas aizlieguma pamata.
  • Šīs pašvaldības iepriekš ir pasludinājušas sevi par teritorijām, kas ir "brīvas no LGBT ideoloģijas".
  • Daudzviet Polijā šis lēmums izsauca asu reakciju.
  • ES līdztiesības komisāre: Visu Eiropas valstu varasiestādēm ir jāievēro pamattiesības un vērtības.
  • Sniegtie projekti neesot atbilduši konkursa atlases kritērijiem.
  • Lēmumam ir simboliska nozīme. Tā ir pirmā publiski zināmā reize, kad EK ir izmantojusi Eiropas Pamattiesību hartā ietvertos principus, vērtējot projektu pieteikumus.
  • EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena skaidri iestājās par to, ka atteikt finansējumu bija pareizs lēmums.
  • Fon der Leiena: Turpināšu pielikt pūles, lai veidotu vienlīdzīgu savienību.
  • Arī Polijā šo pašvaldību rīcība ir izsaukusi pretrunīgu reakciju.

EK aizstāv lēmumu atteikt finansējumu LGBT naidīgajām Polijas pilsētāmArtrjoms Konohovs

    Visu Eiropas valstu varasiestādēm ir jāievēro pamattiesības un vērtības. Tā Eiropas Savienības (ES) līdztiesības komisāre Helena Dalli ir pamatojusi EK atteikumu piešķirt sešām Polijas pašvaldībām naudu no pilsētu sadarbības programmas, piebilstot, ka tās iepriekš ir pasludinājušas sevi par brīvām no tā dēvētās "LGBT ideoloģijas".

    EK preses sekretārs Adalbērs Jancs norādīja, ka iesniegtie projekti neatbilda konkursa atlases kritērijiem.

    "Šīs programmas nolikums paredz, ka projektiem ir jābūt pieejamiem visiem Eiropas pilsoņiem bez jebkādas diskriminācijas pēc dzimuma, rases vai etniskās piederības, pēc reliģijas vai ticības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas. Pēc atbilžu saņemšanas no septiņiem pieteicējiem seši pieteikumi tika noraidīti, jo projekta pārstāvji nav varējuši sniegt atlases komitejai pietiekamas garantijas, ka projekts atbildīs šiem uzstādījumiem un vispārējiem nolikuma principiem," skaidroja Jancs.

    Pilsētu sadarbības jeb "Twinning" programmas ietvaros divas pašvaldības var saņemt līdz pat 25 000 eiro dažādu projektu īstenošanai. Savukārt pilsētu apvienības var saņemt līdz pat 150 000 eiro.

    Kaut arī šīs summas ir salīdzinoši nelielas, lēmumam ir simboliska nozīme.

    Tā ir pirmā publiski zināmā reize, kad EK ir izmantojusi Eiropas Pamattiesību hartā ietvertos principus, vērtējot projektu pieteikumus.

    Daudzviet Polijā šis lēmums izsauca ļoti asu reakciju. Konservatīvajās aprindās esot izskanējuši pat aicinājumi nodēvēt visu Poliju par teritoriju, kas ir brīva no "LGBT ideoloģijas".

    Tomēr EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena skaidri iestājās par to, ka atteikt finansējumu bija pareizs lēmums. Viņas paziņojumu nolasīja preses sekretāre Dana Spinanta.

    "Mūsu pamatlīgumi garantē, ka katrs Eiropas iedzīvotājs ir brīvs būt tāds, kāds viņš ir, dzīvot tur, kur viņš vēlas, mīlēt, ko viņš vēlas, un mērķēt dzīvē, cik augstu vien vēlas. Es turpināšu pielikt pūles, lai veidotu vienlīdzīgu savienību," teikts paziņojumā.

    Jūnijā EK ir nosūtījusi vēstules piecu Polijas reģionu vadītājiem ar aicinājumu paskaidrot, vai vairāku to teritorijā esošo pašvaldību deklaratīvie paziņojumi par atbalstu "ģimenes vērtībām" vai sevis pasludināšanu par zonām, kas esot brīvas no "LGBT ideoloģijas", nepārkāpj diskriminācijas aizlieguma principus. 

    Arī Polijā šo pašvaldību rīcība ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Polijas cilvēktiesību komisārs Adams Bodnars jau ir vērsies tiesā pret divām pašvaldībām, kas bija sevi pasludinājušas par brīvām no tā dēvētās "LGBT ideoloģijas". Tiesa atzina, ka šādas deklarācijas ir pretrunā ar Polijas pamatlikumu. Spriedumā viens no tiesnešiem norādīja, ka ideoloģija ir saistīta ar cilvēkiem. Līdz ar to vēršanās pret ideoloģiju ir arī vēršanās pret konkrēto cilvēku grupu.

    Diskusijas par to, ka Eiropas fondu līdzekļus nedrīkstētu izmantot mērķiem, kas ir pretrunā ar demokrātijas pamatvērtībām, pēdējos mēnešos kļūst arvien aktuālākas. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka tiesiskuma ievērošanas sasaiste ar pieeju ES budžetam bija viens no sarežģītākajiem jautājumiem dalībvalstu līderu samitā jūlija vidū.  

    Skaidru tiesiskuma aizsardzības mehānismu pieprasa arī daudzi Eiropas Parlamenta politiķi, tostarp "Renew Europe" grupas līderis Dačans Čološs.

    "Mums ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kas ļautu pārliecināties, ka katrā valstī tiek ievērotas pamatvērtības. Tie ir nepieciešami, nevis lai vērstos pret Poliju vai pret Ungāriju un noteikti ne pret to iedzīvotājiem, bet lai garantētu, ka ar Eiropas nodokļu maksātāju naudu netiek finansēta politika, kas nerespektē pamatvērtības," sacīja Čološs.

    Samitā panāktais kompromiss ļāva Polijas un Ungārijas valdības vadītājiem paziņot par savu uzvaru pret valstīm, kas vēlas diktēt, kā viņiem dzīvot. Turpretī Leiena apgalvo, ka pieeju naudai varēs liegt, ja pamatvērtības netiks respektētas. Kā tieši tas notiks, gan vēl nav zināms. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti