EK aizliedz Austrijai maksāt mazākus pabalstus strādājošajiem no citām ES valstīm

Austrija nedrīkst maksāt mazākus bērnu pabalstus strādājošajiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, paziņoja Eiropas Komisija (EK), vienlaikus nosūtot Vīnei oficiālo iebildumu vēstuli.

No šā gada sākuma Austrija ir sākusi piešķirt zemākus bērnu pabalstus tiem citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuru bērni ir palikuši dzīvot savā dzimtenē, nevis ir pārcēlušies uz Austriju kopā ar vecākiem.   

Eiropas Komisija stingri iebilst pret jauno Austrijas likumu, kas ļauj maksāt mazākus bērnu pabalstus un piešķirt zemākas nodokļu atlaides gadījumā, ja strādājošo bērni dzīvo citā dalībvalstī.

Jaunais likums, kas ir stājies spēkā no šā gada 1. janvāra, paredz, ka pabalstu un nodokļu atlaižu apmērs tiek noteikts, vadoties pēc cenu līmeņa tajā valstī, kur dzīvo strādājošā bērni.

EK aizliedz Austrijai maksāt mazākus pabalstus strādājošajiem no citām ES valstīmArtjoms Konohovs

Eiropas Savienības sociālo lietu un nodarbinātības komisāre Marianna Teisena uzstāj, ka šāda pieeja ir netaisnīga.

“Indeksācija nepalīdz nedz cīņā pret sociālo dempingu, nedz cīņā pret sociālo tūrismu. Tieši pretēji - tas vissmagāk skar tos, kuri ceļas katru rītu, dodas uz darbu un rada taustāmu ieguldījumu Austrijas ekonomikā,” uzsvēra Teisena.

 “Runa ir par cilvēkiem, kuri strādā citā dalībvalstī un maksā tur visus nodokļus tāpat kā vietējie. Tādēļ viņiem pienākas tie paši sociālie pabalsti un nodokļu atlaides kā vietējiem. Tas ir jautājums par taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi. Un man izšķirošais ir taisnīgums, jo indeksācija ir ļoti netaisnīga,” skaidroja komisāre.

Austrijas valdošie politiķi uzstāj, ka indeksācija ir pamatota, jo Rumānijā, Bulgārijā vai, piemēram, Latvijā bērnudārzi, pārtika un īre maksā lētāk nekā Austrijā. Tādēļ vecākiem bērnu audzināšana un izglītošana rada mazākas izmaksas. Tomēr komisāre Teisena ir pārliecināta, ka tas nevar būt kritērijs.

“Ja mēs sākam šādu indeksāciju, jautājums ir, kas būs nākamais. Vai mēs ļausim valstīm maksāt mazākas pensijas tad, ja cilvēki pārceļas uz valsti, kur ir lētāk dzīvot?” jautāja Teisena.

Jaunais Austrijas likums daļēji balstās arī daudzviet Rietumeiropā valdošajā priekšstatā, ka darbinieki no Centrālās un Austrumeiropas negodīgi izmanto turīgo valstu labklājības sistēmu. Šis jautājums bija aktuāls arī pirms referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā.

Arī toreiz britu politiķi uzstāja, ka pabalstu saņemšana par mājās palikušajiem bērniem neesot godīga. Konservatīvā partija pat vēlējās vispār nemaksāt nekādus pabalstus, ja bērni palikuši dzimtenē. Un 27 Eiropas Savienības valstu līderi toreiz bija gatavi piekrist ļoti līdzīgai pabalstu diferencēšanai, kādu šobrīd ir ieviesusi Austrija. Bet, kad vairums Lielbritānijas iedzīvotāju nolēma pamest Eiropas Savienību, šis priekšlikums zaudēja savu spēku. Un tagad Brisele uzstāj, ka nekas tāds nav pieļaujams.

Tomēr vēl 2017. gada sākumā ne tikai Austrija, bet arī Vācija un Dānija izmantoja to, ka Eiropas Savienības valstu līderi bija gatavi piekāpties Lielbritānijas prasībām, lai panāktu indeksācijas ieviešanu. Bet balsojumā šīs valstis palika mazākumā.

Statistika liecina, ka 2017. gada sākumā Austrija maksāja pabalstus par vairāk nekā 31 000 bērnu Ungārijā, 29 000 bērnu Slovākijā un 18 000 bērnu Polijā. Pabalsti par maziem bērniem Austrijā ir aptuveni 120 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti