Timmermans uzrunā paziņoja, ka par spīti pagājušās nedēļas notikumiem Katalonijā, kur sadursmēs ar policiju cietuši vairāki simti referenduma atbalstītāju, Komisija tomēr aizstāv Madrides tiesības izmantot "samērīgu" spēku, lai saglabātu valstī tiesiskumu un kārtību.
“Neviens no mums negrib vardarbības pielietošanu sabiedrībā. Tomēr ņemot vērā, ka valdības pienākums ir nodrošināt likuma ievērošanu, tam dažreiz nepieciešama proporcionāli izsvērta spēka pielietošana. Ja likums nedod jums to, ko jūs gribat, jūs varat censties to mainīt – bet jūs nedrīkst to ignorēt,” pauda Timmermanss.
Timmermanss uzrunu Eiropas Eiroparlamentam sāka ar atgādinājumu par 3 fundamentālām Eiropas vērtībām - demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesībām. Viņš pauda, ka bez tām nevar pastāvēt spēcīga Eiropa. Viņš pauda, ka šis tomēr ir Spānijas iekšējais jautājums un Eiropas Savienībai nav tiesības tajā iejaukties.
„Tā ir Spānijas iekšējā lieta, kura ir jārisina saskaņā ar Spānijas konstitūciju. Tieši tāpēc Eiropas Komisija visas iesaistītās puses aicina no konfrontācijas pāriet pie dialoga,” pauda Timmermanss.
Eiroparlamenta lielāko politisko grupu - Tautas partiju par savu sauc arī Spānijas premjers Marjano Rahojs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc gan Tautas partijas grupa, gan sociāldemokrāti Eiroparlamentā visai negribīgi piekrita trešdien debatēt par Katalonijā notikušo.
Vēl pirms Timmermansa uzrunas Eiropas Parlamentā jau no paša rīta, kad eiroparlamentārieši debatēja par darba kārtību un izskatāmajiem jautājumiem Eiropas Savienības līderu samitā 19. un 20. oktobrī, daudzi deputāti pauda bažas par to, ka Katalonijas neatkarības referendums var atstāt daudz nozīmīgākas sekas uz bloku, nekā pašreiz notiekošās “Brexit” sarunas par Lielbritānijas izstāšanos.
„Tas var Eiropu skart daudz smagāk nekā “Brexit”, un tas apdraud ES integrāciju. Timmermansa kungs, ja runa ir par iekšējo jautājumu, tad par iekšējo jautājumu Eiropas Savienībā. Mums ir jāiejaucas, lai atjaunotu dialogu starp Spāniju un Kataloniju. Ir jārīkojas steidzami, negaidīsim, lai tiek sperti citi vienpusēji soļi, kas novedīs pie tā, ka būs vēl grūtāk uzsākt dialogu,” pauda parlamenta deputāts Filips Lamberts.
Savukārt Estebans Gonzales Pons, kurš pārstāv partiju, kas atbalsta pašreizējā Spānijas valdības vadītāju Marjano Rahoju, pauda viedokli, ka Madridei nav nepieciešama uzraudzība vai vidutāji un tā tikšot galā pati ar šo jautājumu.
„Tagad Spānijai ir jāsāk dialogs ar Spāniju. Nevienam citam nav jāiejaucas. Atbalstiet mūs, kā savulaik mēs atbalstījām Vāciju, Baltijas valstis, Austrumeiropu. Eiropa ir veidota, lai vienotu nevis lai šķeltu,” sacīja Pons.
Viņš arī piebilda - ja Eiropas Savienība atļaus Katalonijai no Spānijas atdalīties, tas var atsaukties uz visu Eiropu, kura tad, nākotnē bloks sastāvētu nevis no 27 valstīm, bet no daudzām mazām valstiņām.
Tieši referenduma neatbilstība likumam - konstitūcijai bija visvairāk minētais pārmetums katalāņiem. Atsevišķi spāņu diplomāti neoficiāli žurnālistiem teikuši, ka Katalonijā notikušais ir valsts apvērsuma mēģinājums.
“Ir svarīgi – ka šim referendumam trūkst pat pamata demokrātiskās leģitimitātes. Jūs jau iepriekš labi zinājāt, ka katalāņu vairākums nemaz neies uz referendumu un paliks mājās, jo vairākums ir pret atdalīšanos. Un tā nav nekāda nejaušība, ka jūs nenoteicāt minimālo proporciju, cik daudziem jāatnāk uz referendumu. Tādējādi šī referenduma rezultāti bija zināmi, pirms tas vēl sākās. Kā lai to sauc? Par manipulāciju? Par krāpšanos? Un tagad pasludināt neatkarību balstoties uz defektīvu referendumu – tas ir vienkārši bezatbildīgi,” sacīja Eiroparlamenta liberāļu politiskās grupas vadītājs Gijs Verhofstads.
Veids, kā Spānijas valdība risinājusi situāciju Katalonijā, radījis galvassāpes daudziem Eiropā. Video ar policijas vardarbību būs nacionālistu un eiroskeptiķu medusmaize un pietiks ilgam laikam. Tāpēc izskanēja pārmetumi Spānijas premjeram Rahojam. Bet arī Katalonijas valdība netika saudzēta un saukta par bezatbildīgu.
“Tas nav konflikts starp Kataloniju un Spāniju, tas ir konflikts pašā Katalonijā. Valdība, kas pagājušajās vēlēšanās nedabūja balsu vairākumu, izmanto visus līdzekļus, lai panāktu notikumu eskalāciju,” paziņoja Eiroparlamenta Tautas partiju politiskās grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.
Tāpēc katalāņi, kas sacēlušies pret Spānijas konstitūciju – tātad pret likuma varu - Strasbūrā daudz līdzjūtības nesaņēma, lai arī vardarbība, ko Spānijas valdība pret viņiem izmantojusi, tika nosodīta.
“Lai ko jūsu nedomātu par referendumu, lai ko jūs nedomātu par neatkarību, bet viens ir skaidrs - bet vardarbība nav attaisnojama politisku konfliktu risināšanā,” uzsvēra Eiroparlamenta Zaļo partiju politiskās grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere.
Vienīgais risinājums ir dialogs. Un tam jāsākas tūlīt – to uzsvēra visi, bet tam nepieciešama arī politiskā griba. Neoficiāli norādīts – nespējā rast dialogu pie vainas esot arī Katalonijas prezidenta un Spānijas premjera personības.
Par to, ka tuvāko dienu laikā tiks pasludināta Katalonijas neatkarība, ir paziņojis tās līderis Karless Pudždemons. Tomēr ne Spānijas karalis Felipe VI, ne centrālā valdība neatzīst svētdien Katalonijā notikušo neatkarības referendumu, to noraidot kā nelikumīgu, kas draud ar vienu no asākajām politiskajām krīzēm Spānijā, kāda pieredzēta pēdējā desmitgadē.
