SVF jau iepriekš ir brīdinājis, ka savu dalību Grieķijas glābšanas plānā grasās pārtraukt. Šī ir jau trešā aizdevuma programma Grieķijas septiņos krīzes gados. Valūtas fonds joprojām uztur augstas taupības prasības, kādas Grieķijas valdībai vajadzētu ievērot, lai saņemtu aizdevēju naudu, taču tagad šaubās, vai Grieķijas sniegums ir pietiekami apmierinošs, lai aizdevumu varētu turpināt. SVF un Eirozonas dalībvalstīm, kas ir otrs Grieķijas donors, ir jāvienojas līdz 20.februārim, kad Eirogrupa tiksies Briselē un pārskatīs Grieķijas aizdevumu, pretējā gadījumā, kā norāda eksperti, Grieķija nonāks neapskaužamā situācijā.
Šāda scenārija gadījumā Eiropas Centrāla Banka nevarēs iekļaut Grieķijas obligācijas pirkšanas programmā, kas palīdzētu valstij rūpēties par ekonomikas augšupeju un pārbaudīt savas aizņēmuma spējas starptautiskajos tirgos. Valdības vadītājs Aleksis Ciprs pretojas aizdevēju nosacījumiem par vēl stingrāku jostas savilkšanu, sakot, ka tas vairs nav iespējams.
Jaunākās sabiedrības domas aptaujas liecina, ka, starp citu, pirmo reizi kopš krīzes sākuma,
vairāk nekā 50% aptaujāto cilvēku Grieķijā atzinuši, ka iestāšanās eirozonā bija kļūda, un vismaz trešā daļa norāda, ka būtu labi atgriezties pie nacionālās valūtas – drahmas.
„Risks ir ļoti augsts,” tā izdevumam „The Guardian” norādījis Atēnu Ekonomikas un biznesa augstskolas profesors Georgs Pagoulatos, norādot, ka, ja nebūs vienošanās par Grieķijas aizdevuma nākotni līdz februāra beigām, tad iestāsies ilgstošs sasalums, kuram par iemeslu būs prezidenta vēlēšanas Francijā un Vācijā.
Paralēli SVF sanāksmei, Eiropas Centrālās Bankas prezidents Mario Dragi pirmdien, 6.februārī, stāsies Eiropas Parlamenta priekšā, lai ziņotu par jaunāko eirozonas ekonomisko un monetāro attīstību. Sagaidāms, politiķi īpaši vētīs bankas vadītāja īstenoto valstu ekonomikas atvieglošanas programmu nolūkā palīdzēt eirozonas valstīm atkopties, un Dragi nāksies arī skaidrot, kā viņš redz bankas tālāko rīcību Grieķijas aizdevuma lietā, ja no līdzdalības tajā atsakās Starptautiskais Valūtas fonds.
Sagaidāms, ka būs arī debates par to, kā ASV jaunā vara ar prezidentu Donaldu Trampu priekšgalā varētu īstenot savu turpmāko aizdevuma politiku un ieguldījumu SVF un kā tas varētu ietekmēt arī Eiropas Savienības situāciju, kā Trampa rīcība vispār varētu ietekmēt Eiropas monetāro politiku un vienotību.
