Tas nozīmē, ka starptautiskie aizdevēji un Grieķija nav panākuši kopsaucēju par nosacījumiem uz kādiem aizdevēji ir gatavi dot šai valstij septiņus miljardus eiro. Tie nepieciešami, lai glābtu valsts finanšu sistēmu pēc 1.jūlija, kad beidzās pašreizējais palīdzības programmas posms.
Arī Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselbūms vaicāts, kas notiks ar Grieķiju pēc 1.jūliju, atsaka, ka programma ir līdz 1.jūlijam, neiezīmējot konkrētus scenārijus.
Tikmēr no Grieķijas bankām pēdējās dienās aizplūst ievērojamas naudas summas – ik dienu pusmiljards eiro, kas tiek izņemti, naudas īpašniekiem, baidoties par valsts bankrotu.
Eksperti norāda, ka Grieķijas bankrots neradīs domino efektu ES, jo tās ekonomika ir tikai 2% no visa bloka ekonomikas. Tomēr vēl smagāki laiki ir gaidāmi Grieķijā – milzīga inflācija un, iespējams, atgriešanās pie drahmas.
Tiesa, līdz jūnija beigām vēl ir pusotra nedēļa un Eirogrupa ir pavēstījusi, ka ir gatava tikties ar Grieķijas valdību, ja vien tā nāks klajā ar apmierinošu piedāvājumu.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pirmdien sasaucis eirozonas valstu līderu ārkārtas sanāksmi par situāciju Grieķijā.
Pēc Tuska teiktā, viņš eirozonas līderu ārkārtas samitu sasaucis tāpēc, ka “ir laiks steidzami augstākajā politiskajā līmenī apspriest situāciju Grieķijā”.
Kā pēc finanšu ministru sanāksmes mikroblogošanas vietnē tviterī paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis: "Eirogrupā nav panākta vienošanās, un tas ir spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās."
Sanāksmē Luksemburgā piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, kura brīdināja Grieķiju, ka tai nedos papildu laiku, lai veiktu aizdevuma atmaksu, kura termiņš ir 30.jūnijs.
Lagarda arī izteikusies, ka sarunas ar Grieķiju veiktos labāk, ja tās būtu sarunas kā ar pieaugušiem cilvēkiem, tādējādi liekot saprast, ka patlaban notiekošais dialogs nav līdzvērtīgs.
Jau vēstīts, ka ceturtdien notiks nozīmīga eirozonas valstu finanšu ministru jeb Eirogrupas sanāksme un tā ir pēdējā iespēja panākt vienošanos par Grieķijas reformu plānu un finanšu palīdzību piešķiršanu. Grieķijas Centrālā banka brīdināja - ja neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas novedīs pie valsts defolta, izstāšanās no eirozonas un, ļoti iespējams, arī no Eiropas Savienības (ES).
Par smagām sarunām starp Grieķijas valdību un aizdevējiem par iepriekšējo aizņēmumu atmaksu un iespēju saņemt papildu palīdzību. Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar pēdējo Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu. Plāns nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.
