Eirozonas ekonomikā izaugsme, kaut gan pieticīgi, tomēr, liekas, nostiprinās. ES statistikas biroja „Eurostat" dati liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī monetārās savienības iekšzemes kopprodukta pieaugums gada izteiksmē bija 0,5%, bet salīdzinot ar ceturksni iepriekš - 0,3%. Kopš eirozona pērn izrāpās no pusotru gadu ilgušās recesijas, šis bija trešais ceturksnis pēc kārtas, kad tās ekonomika uzrāda izaugsmi. Kopumā vēl nedaudz spēcīgāku izaugsmi pēdējos trīs ceturkšņus piedzīvojusi arī ES kopumā.
To, vai tas ir pamats cerībām, ka pēc krīzes kopienas IKP rādītāji tik tiešām nostiprināsies arvien noteiktāk, rādīs laiks. Tomēr šie dati liecina, ka monetārajai savienība ir izdevies izvairīties no atgriešanās recesijas zonā. Vismaz pagaidām. Un pamatu piesardzīgām cerībām rada ne tikai tas, ka par 0,4% auguši bloka lielākās ekonomikas Vācijas rādītāji. Pozitīvas tendences novērotas arī lielāku grūtību māktajās dienvidu valstīs.
Itālija, eirozonas trešā lielākā ekonomika, liekas pārvarējusi dziļāko pēckara recesiju, kas ilgusi divus gadus. Tās IKP pērn pēdējā ceturksnī salīdzinot ar iepriekšējo pieauga par 0,1%. Itālijas valdība pat paziņojusi, ka šogad cer sasniegt ekonomikas pieaugumu 1% apmērā.
Arī eirozonas ceturtā lielākā ekonomika Spānija uzrādīja izaugsmi otro ceturksni pēc kārtas, šoreiz 0,3%. Tikpat pieauga arī monetārās savienības otrās ekonomikas - Francijas- IKP.
Latvija datos par eirozonu tad vēl nebija iekļauta, jo par tās dalībvalsti kļuva tikai šogad 1. janvārī. Tomēr dati liecina, ka
Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gada griezumā bijis otrs straujākais IKP pieaugums Eiropas Savienības valstu vidū - 3,6%.
Šajā ziņā mēs atpalikām vien no Rumānijas, bet aiz Latvijas seko Lietuva, Ungārija un Lielbritānija.
