Sestdien, 15.augustā tika paziņots, ka Vācijas parlaments par jauno aizdevuma programmu Grieķijai balsos trešdien, 19.augustā. Vairākām eirozonas valstu valdībām, tostarp Vācijai, ir jāprasa parlamenta piekrišana. Vācijai kā Eiropas lielākajai ekonomikai un iemaksu veicējai Grieķijas aizdevumu programmā ir nozīmīgākā loma jaunās paketes apstiprināšanā.
Piektdienas, 14.augusta vakarā eirozonas finanšu ministru atbalstītā jaunā Grieķijas finanšu palīdzības programma sasniegs līdz pat 86 miljardiem eiro un ilgs trīs gadus. Tie būs jāatdod nākamo 32 gadu laikā.
Ministri cer, ka arī Starptautiskais valūtas fonds (SVF) oktobrī iesaisties Grieķijas palīdzības programmā.
"Protams, galvenais jautājums bija par parāda ilgtspēju. Tās novērtējums un analīze, ko esam saņēmuši liecina, ka ilgtspēju var panākt, izmantojot tālejošas un uzticams reformu programmas," sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms
"Cik labs būs šis darījums, tas ir atkarīgs no tā, kā Grieķijas sabiedrība, Grieķijas valsts, Grieķijas ekonomika un citi iesaistītie uz to reaģēs. Cerēsim, ka grieķu tauta varēs gūt labumus no reformām un spēs mazināt to negatīvās sekas, kas, protams, ir neizbēgamas," pavēstīja Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots.
Pirmo maksājumu Grieķija varētu saņemt jau nākamnedēļ, līdz ar to Grieķijai būs nauda, ko atmaksāt 3,5 miljardus eiro no iepriekšējiem kredītiem Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
Taču grieķiem jārēķinās, ka katrs maksājums tiks rūpīgi vērtēts, vai tam pretī dzīvē tiek īstenotas solītās un parlamentā atbalstītās reformas.
Tikmēr SVF apsveicis vienošanos, bet atkārtoti brīdinājis, ka Grieķijas valsts parāda apjoms, kas šobrīd sastāda 170% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir pārāk liels un nav ilgtspējīgs. Fonda vadītāja Kristīna Lagarda aicināja samazināt Grieķijas parāda apjomu. Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms 14.augustā norādīja, ka eirozonas finanšu ministri iebilst parāda daļējai norakstīšanai, tomēr ir gatavi apsvērt citas iespējas, piemēram, parādu atmaksas termiņu pagarināšanu.
Atēnas piekritušas īstenot visas reformas, par kuru atcelšanu un grozīšanu savulaik apziņoja Alekša Cipra valdība.
Tā tagad gatavojas uzticības balsojamam un iespējams jaunām velēšanām rudenī.
Tikmēr Latvijas un citu eirozonas disciplinētāko dalībvalstu pārstāvji pieprasa, lai nauda Grieķijai tiek izmaksāta tikai pret jau ieviestām reformām un nenotiek banku glābšana uz nodokļu maksātāju rēķina. Mūsu valsts finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) šonedēļ vēl pirms došanās uz Briseli atzina, ka Grieķijas izslēgšana no eirozonas būtu tikai taisnīga, bet tam ir pārāk daudz risku: "Ir jānovērtē grieķu līdz šim izdarītais, taču es uzskatu, ka vistaisnīgāk būtu viņus izmest no Eirozonas, tomēr ir pārāk daudz risku, piemēram, lielais bēgļu skaits, kas ir Grieķijā."
Galavārds par Grieķijas glābšanu nākamnedēļ vēl jāsaka Vācijas parlamentāriešiem, taču no viņiem pārsteigumus negaida.
Pēc sanāksmes Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs sacīja, ka viņš ir apmierināts ar iznākumu. Esot izdevies novērts neskaidrības, kas skar gan banku rekapitalizācijas nosacījumus, gan pirmā aizdevuma maksājuma apmēru, gan prasību pieņemt visus nepieciešamos noteikumus jauno reformu ieviešanai. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis ir apmierināts ar sarunu iznākumu.