Eirozonas ekonomika aug nedaudz straujāk nekā plānots

Jaunākie dati par eirozonas ekonomiku liecina, ka tā augusi nedaudz straujāk, nekā gaidīts. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī monetārās savienības izaugsme bijusi 0,3%, bet pērn kopumā - 0,9%. Nedaudz labāki nekā gaidīts radītāji uzrādīti galvenokārt pateicoties kopienas lielākajai ekonomikai Vācijai, toties Francijai un Itālijai klājies plānāk.

Ir piesardzīgas cerības, ka, pateicoties zemajai naftas cenai un Eiropas Centrālās bankas stimulēšanas pasākumiem, nākamajos mēnešos eirozonas izaugsme varētu nostiprināties.

Nedaudz stiprākas nekā gaidīts eirozonas iekšzemes kopprodukta izaugsmes pamatā bija negaidīti spēcīgie monetārā bloka lielākās ekonomikas - Vācijas, un ceturtās lielākās ekonomikas - Spānijas rādītāji.

Vācijā izaugsme pagājušā gada pēdējā ceturksnī bija 0,7%, ko pirmkārt veicinājis iekšējais patēriņš. Ceturksni iepriekš pieaugums bija tikai 0,1%. Valsts federālais statistikas birojs „Destatis” sestdien paziņoja, ka „Vācijas ekonomika pagājušā gada beigās atguva dzinējspēku.” Eiropas lielākās ekonomikas IKP pērn kopumā pieauga par 1,6%.

Bet eirozonas ceturtā lielākā ekonomika Spānija savus datus publicēja jau pirms divām nedēļām, un saskaņā ar tiem tās IKP gada beigās pieauga tikpat, cik Vācijā - par 0,7%, kas ir ātrākais temps septiņu gadu laikā. Kaut bezdarba līmenis joprojām ir augsts - aptuveni 24%, ekonomikas dati radījuši cerības, ka tas varētu turpināt kristies.

Tik labi gan nav klājies eirozonas otrajai un trešajai lielākajai spēlētajai Francijai un Itālijai.

Francija iekšzemes kopprodukts 2014.gadā pieauga par tikai 0,4%, tāpat kā gadu iepriekš.

Bet Itālijas ekonomika gada beigās saglabājās nemainīga salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš, kad IKP kritās par 0,1%. Gada izteiksmē eirozonas trešās lielākas ekonomikas apmērs kritās par 0,3%.

Tajā pašā laikā eirozona kopumā pagājušajā gadā piedzīvojusi izaugsmi 0,9% apmērā. Tas ir labāk nekā gaidīts - Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā prognozēja 0,8%.

Fakts, ka rezultāts ir labāks nekā gaidīts, protams, ir pozitīva zīme, un liek uzdot jautājumu, vai tas liecina, ka bloka ekonomika beidzot sāk iekustēties. Pieaugums gan pagaidām ir pārāk mazs, lai atbildētu pārliecinoši apstiprinoši. Joprojām ir bažas par deflāciju un joprojām nav vienošanās par Grieķijas aizdevuma programmas nākotni.

Tomēr daļa analītiķu uzskata, ka nākamajos mēnešos ar zemajām naftas cenām un aizsākto Eiropas Centrālās bankas programmu ar mērķi ekonomikā iepludināt vairāk nekā triljonu eiro vajadzētu dot grūdienu izaugsmei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti