Bez darba eirozonā ir 19 miljoni cilvēku, un tas joprojām ir ievērojams skaits. Taču eksperti šo tendenci uztvēruši ar cerībām, ka kaut arī minimālās, tomēr ekonomisko uzlabojumu tendences krīzes sistā eirozona parāda. Joprojām vissliktākajā situācijā ir Spānija un Grieķija, kur bez darba, saskaņā ar oficiālo statistiku, ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju. Taču vasaras sezona, piemēram, Grieķijai nesusi pārmaiņas, kaut arī nelielas. Tūrisma laikā valstī bezdarba procents ļoti minimāli, tomēr sarucis par dažiem punktiem.
Vislabākajā situācijā ir Vācija, Austrija un Luksemburga, kur bezdarbnieku skaitu lēš 5 procentu robežās. Jaunākie dati vēsta, ka Vācijā spēcīgi pieaudzis arī patērētāju komforts un pārliecība, kā arī vismaz par trim procentiem palielinātās algas uzkarsējušas pirktspēju. Vācieši arī ķērušies pie lieliem, investīciju ziņā nozīmīgiem projektiem, piemēram, pie māju siltināšanas un būvēšanas.
Jau vairākus gadus ilgstošā budžeta parādu un finanšu krīze īpaši Dienvideiropas valstīs, kas līdzi nesusi nepieciešamību prasīt starptautisko aizdevumu un pretī saņemt ne tikai naudu, bet arī garu sarakstu taupības programmai, pamatīgi iedragājusi darba tirgu. Īpaši lielas problēmas ir jauniešiem līdz 26 gadu vecumam, kurā bezdarbnieku skaits procentuāli ir vislielākais.
Paralēli šai statistikai vērojama vēl kāda cerīga tendence, proti Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā pārliecība turpina kāpumu, tā liecina Eiropas Komisijas apkopotā informācija. Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss pieaudzis par 1,2 punktiem vairāk nekā jūnijā, savukārt Eiropas Savienībā kopumā par vairāk nekā diviem punktiem. Tas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi aktīvāk pirkt, bet uzņēmumu vadītāji pamazām atbrīvojas no taupības programmu stresa, un viņi atļaujas gan drosmīgāk investēt, gan pieņemt jaunus darbiniekus.
Tomēr analītiķi norāda, ka vēl nevar steigties ar pārāk lielu optimismu, jo pārliecība kopumā joprojām saglabājas visai zemā līmenī, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku iedzīvotāji un uzņēmēji saglabās piesardzību.