Tā pat varētu apsteigt kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus, vājinot viņas pozīcijas pirms nākamgad gaidāmajām nacionālajām vēlēšanām.
Vēlētāju neapmierinātību vairojusi imigrācijas politika, sankcijas pret Krieviju un enerģētikas sektora reformas.
Jau martā notikušajās reģionālajās vēlēšanās trijās federālajās zemēs eiroskeptiķi guva vērā ņemamus panākumus, tomēr Vācijā pārstāvētās partijas paziņoja, ka ar tiem nesadarbosies, tādēļ partijai nav cerību izveidot reģionālo valdību.
Kaut gan Merkeles kristīgie demokrāti aptaujās joprojām ir vadībā, viņas personīgie reitingi dramatiski kritušies. 50% vāciešu vairs nevēlas, lai viņa startētu nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās, pretendējot uz ceturto pilnvaru termiņu.
