Tomēr šie asistenti esot nodarbojušies tikai ar vietējām partijas lietām, nevis ar Eiropas Parlamenta jautājumiem. Eiropas Parlaments ar aizdomām par krāpšanos ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
Francijas Nacionālās frontes līdere, eiroskeptiķe Marina Lepēna un pārējie Eiropas Parlamenta deputāti no viņas partijas varētu būt izmaksājuši 7,5 miljonus eiro algās saviem palīgiem, kuri nemaz nav nodarbojušies ar Eiropas Parlamenta jautājumiem.
Nauda deputātu palīgu algošanai nāk no Eiropas Parlamenta budžeta. Tādēļ noteikumi paredz, ka palīgiem ir jādara tikai lietas, kas ir tieši saistītas ar deputāta darbu Eiropas Parlamentā.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam ir aizdomas, ka vairums Nacionālas frontes deputātu palīgu ir strādājuši ar jautājumiem, kas nav saistīti ar Eiropas Parlamentu.
“Te ir runa par zināmu deputātu palīgu skaitu. Tie ir gan akreditētie palīgi Briselē, gan vietējie asistenti. Viņi tiek norādīti kā Nacionālās frontes darbinieki dažādos departamentos, ģenerālsekretāra, priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku birojos. Mēs esam nosūtījuši šo informāciju gan Eiropas korupcijas apkarošanas birojam OLAF, gan Francijas Tieslietu ministrijai. Nav iespējams saņemt algu no Eiropas Parlamenta, bet strādāt tikai politiskās grupas interesēs,” uzsvēra Šulcs.
Lūgta komentēt šos pārmetumus, Lepēna otrdien Strasbūrā sacīja, ka tas ir mēģinājums nomelnot viņu un viņas partiju dažas dienas pirms gaidāmajām Francijas pašvaldību vēlēšanām. Lepēna norādīja, ka Šulcs, tāpat kā Francijas premjers, pieder pie sociālistiem, un tādēļ ar šo soli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs palīdzot sociālistu priekšvēlēšanu kampaņai.
“Šīs sīkās politiskās manipulācijas dažas dienas pirms vēlēšanām ir, maigi izsakoties, nedaudz nepieklājīgas. Un, ja tā rīkojas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, tas ir īpaši zemiski. Es lieliski saprotu, ka tagad daži ir gatavi pilnīgi uz jebko, lai vājinātu Nacionālo fronti. Bet tas nemainīs vēlēšanu rezultātus, lai vai kā daži uz to ir cerējuši,” pauda Lepēna.
Tiek norādīts, ka Lepēna un viņas partijas biedri varētu nebūt vienīgie, kuru palīgi galvenokārt strādā ar vietējiem, nevis Eiropas Savienības jautājumiem. Vienam Rumānijas deputātam esot 43 vietējie palīgi un kādam no malas ir grūti izsekot tam, ko viņi īsti dara.
Savukārt no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete Inese Vaidere saka, ka ir jānošķir akreditētie palīgi Briselē no asistentiem, kas nodarbināti Rīgā. Palīgiem Briselē esot jāstrādā ar parlamenta darba kārtību, bet asistentiem Latvijā ir nedaudz brīvākas rokas.
“Palīgiem nav aizliegts strādāt partijas interesēs. Tieši otrādi, mums ir jāstrādā arī partijas interesēs. Bet šeit tas galvenais ir, ka cilvēki ir paredzēti kā akreditētie palīgi Briselē un Strasbūrā. Bet šeit viņi atradās Francijā un [parlamentā] ieradušies dažas reizes mēnesī varbūt kaut kādu iemeslu dēļ,” sacīja Vaidere.
“Maniem akreditētiem palīgiem, kas strādā Briselē, ir noteikti uzdevumi darbam komisijās, jo tas ir ļoti nopietns un liels darbs. Un arī, protams, tie palīgi, kas man ir Latvijā, viņi strādā gan man, gan arī veic tos uzdevumus, kas mums kā delegācijai ir svarīgi,” palīgu darbu raksturoja Vaidere.
Eiropas korupcijas apkarošanas birojs OLAF sola pabeigt pārbaudi par Nacionālās frontes, iespējams, nelikumīgu līdzekļu izmantošanu pusotra gada laikā.
