Vienlaicīgi izteikts brīdinājums, ka radikalizācijas riskam var tikt pakļauti daudzi no Eiropā ieceļojušajiem patvēruma meklētājiem.
Laikā, kad radikālais grupējums „Islāma valsts” ir sācis zaudēt savas pozīcijas līdz šim kontrolētajās teritorijās Tuvajos Austrumos, īpaši Sīrijā un Irākā, arvien biežāk izskan minējumi par to, kāda varētu būt teroristu turpmākā stratēģija un kādi varētu būt turpmākie uzbrukumu mērķi.
Eiropas policijas biroja Pretterorisma centrs savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka grupējums „Islāma valsts” jau ir izstrādājis jaunu taktiku uzbrukumiem Rietumu pasaulei.
Eiropola direktors Robs Veinraits norādījis, ka par spīti tam, ka pēc pēdējos divos gados piedzīvotajiem terora aktiem Eiropā dalībvalstu policijas un drošības dienesti ir sākuši ciešāk sadarboties un apmainīties ar informāciju, draudi Eiropas valstu drošībai joprojām esot lieli.
Pēc Veinraita vārdiem, līdzšinējie pasākumi ir ļāvuši palielināt arestu skaitu un novērst jaunus terora aktus, taču jaunos draudus ir iespējams novērst tikai ar vēl ciešāku sadarbību.
Eiropola ziņojumā norādīts, ka Iespējamiem uzbrukumiem pakļautas var tikt visas tās valstis, kuras ir iesaistījušās ASV vadītajā starptautiskajā koalīcijā pret grupējumu „Islāma valsts”. Uzbrukumus Eiropā varētu mēģināt sarīkot gan grupējuma šūniņas, gan arī vientuļie uzbrucēji, turklāt sākotnējie izlūkdienestu aprēķini liecina, ka pašlaik Eiropā varētu būt vairāki desmiti šādus uzbrukumus sarīkot spējīgi cilvēki. Taču, ja grupējuma „Islāma valsts” pozīcijas tiks ievērojami vājinātas gan Sīrijā, gan Irākā, Eiropā varētu atgriezties daudz lielāks skaits ārvalstu kaujinieku un viņu ģimenes locekļu.
Visticamāk, ka uzbrucēji iespējamo uzbrukumu īstenošanai varētu izmantot līdzīgus ieročus kā līdz šim, taču nav izslēgts arī tas, ka var tikt izmantotas arī citas metodes, piemēram, automašīnu spridzināšana, izspiešana vai cilvēku nolaupīšana.
Taču kopumā ziņojuma autori uzskata, ka uzbrukumi lieliem infrastruktūras mērķiem, tādiem kā kodolstacijas vai elektrotīkli, ir maz ticami – daudz reālāka esot vēršanās pret tā dēvētajiem maigajiem mērķiem.
“Es baidos, ka realitāte ir tāda, ka var notikt vēl uzbrukumi, bet mūsu reakcija arī ir kļuvusi stiprāka. Tāpēc es ceru, ka mēs nonāksim līdz brīdim, kad, iespējams, samazināsim “Islāma valsts” radītos draudus līdz ļoti zemam līmenim. Tas mums vēl nav izdevies, bet es domāju – mēs to panāksim,” sacīja biroja vadītājs.
Eiropols arī brīdina, ka īpaši radikalizācijas riskam ir pakļauti patvēruma meklētāji un bēgļi, īpaši no Sīrijas. Ziņojumā uzsvērts, ka viens no grupējuma „Islāma valsts” mērķiem ir bijis izmantot migrācijas krīzi Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības sašķelšanai.
Taču nedrīkstot par zemu novērtēt arī to, ka jebkuras teroristu organizācijas mērķis ir kaitēt rietumvalstu interesēm kopumā. Pastiprinoties uzbrukumiem kaujinieku pozīcijām gan Sīrijā, gan Irākā, eksperti prognozē, ka migrācijas vilnis uz Eiropu atkal varētu pastiprināties.
Teroristu darbības modelis var būt atšķirīgs – tie var būt daļa no organizētām grupas kā uzbrukumos Parīzē un Briselē, vai arī vientuļi uzbrucēji – kā Nicā un Kopenhāgenā, un tādus izskaitļot policijai ir grūtāk.
“Daudziem teroristiem iepriekš ir bijis nedaudz krimināls dzīvesveids, iespējams, viņi izauguši ielu bandu vidē, daudziem ir garīgas slimības, daudzi iespējams bijuši izolēti no sabiedrības vai pat paši no savām sociālajām grupām – tāda vientuļnieka dzīve ar dažām problēmām. Tāpēc viņi ir viegli ietekmējami. Viņus var iedvesmot visnotaļ inovatīvā retorika un propaganda. Tāpēc mums tas jārisina dažādos līmeņos. Mums jāstrādā ar kopienu reliģiskajiem līderiem, vecākiem, skolotājiem, lai mēģinātu nosargāt šos jaunos un viegli ietekmējamos prātus,” norādīja Eiropola vadītājs.
Eiropas pretterorisma koordinators Žils de Keršovs ir norādījis, ka reaģēšana uz jaunajiem draudiem pirmkārt gulstas uz pašām dalībvalstīm, taču arī Eiropas Savienībai un tās aģentūrām ir jāspēj piedāvāt sava palīdzība pārrobežu draudu novēršanai.
Jau ziņots, ka teroraktos bojā gājušo skaits pasaulē pērn samazinājies, liecina novembrī publicēts Ekonomikas un miera institūta ikgadējais Globālā terorisma indekss. Tajā pašā laikā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs teroraktos mirušo skaits 2015.gadā pieaudzis sešas reizes – galvenokārt uzbrukumu dēļ Francijā un Turcijā.
