Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs grasās nākt klajā ar jaunu ierosinājumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, šādi cerot nepieļaut, ka šonedēļ paredzētajā ārkārtas samitā tiek pieredzēts fiasko. Kā pastāstīja Eiropas Padomes prezidējošās valsts Kipras pārstāvis Andreass Mavrojaniss, van Rompeja sarunās ar ministriem notikusi "konstruktīva viedokļu apmaiņa," apliecinot, ka "visas dalībvalstis izrāda apņēmību panākt lēmumu". Jau ziņots, ka ceturtdien sāksies ES līderu divu dienu samits, kurā gaidāmas nebūt ne vieglas diskusijas par bloka nākamo septiņu gadu budžetu. Van Rompejs vēl šomēnes ierosināja samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro, taču šāds priekšlikums izpelnījās daudzu dalībvalstu neapmierinātību.
Francijas prezidents Fransuā Olands asi kritizējis tās valstis, kuras cenšas panākt atlaides ES nākamajā budžetā. Pēc Olanda vārdiem, aicinājumi samazināt izdevumus nav pieņemami laikā, kad tiek pastiprināti runāts par nepieciešamo solidaritāti un mobilizēšanos izaugsmei. Lai arī neviena valsts nav minēta vārdā, par atlaidēm aktīvi iestājas Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Austrija, norādot uz to pārāk lielo ieguldījumu ES kopējā budžetā. Visticamāk, Francijas prezidents īpaši vērsies pret Lielbritāniju, kura aktīvi aizstāv Mārgaretas Tečeres laikā 80. gados panāktās atlaides. ES budžets 2014.-2020. gadam plānots 1,03 triljonu eiro apmērā un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir piedraudējis šim budžeta projektam uzlikt veto.
Latvija iestājas par tālāku ES un Ukrainas sadarbību. Šādu viedoklis ES ārlietu ministru sanāksmē paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ārlietu padomes diskusijā par ES un Ukrainas attiecībām bloka dalībvalstu ārlietu ministri izvērtēja 28.oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus Ukrainā un apmainījās ar viedokļiem par turpmāko sadarbību, kā arī par iespējām nākotnē parakstīt Asociācijas līgumu ar Ukrainu. Rinkēvičs paziņojis, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainas eirointegrācijas centienus, vienlaikus prasot demokrātijas un cilvēktiesību normu ievērošanu šajā valstī. Pēc ministra vārdiem, ES jāīsteno Ukrainas iesaistīšanas, nevis atstumšanas politika, tādēļ Latvija atbalsta Asociācijas līguma parakstīšanu ar Ukrainu. Tāpat Ārlietu padomē ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos un ES dienvidu kaimiņu reģionā.
ES vēstnieks Skopjē Aivo Oravs ir bijis spiests atvainoties Maķedonijai par to, ka viņš valstī dzīvojošo iedzīvotāju vairākumu nosaucis par slāviem. Atvainošanos bija pieprasījis Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs, norādot, ka šāds apzīmējums varētu apdraudēt Maķedonijas centienus atrisināt domstarpības ar Grieķiju par savas valsts nosaukumu, kā arī turpmākos centienus tuvināties Eiropas Savienībai. Lai arī aptuveni 65% Maķedonijas iedzīvotāju runā slāvu grupas valodā, politiķi norāda, ka tas nebūt nenozīmē slāvisku tautību. Amatpersonas norāda, ka būtu nepareizi arī spāniski runājošos Latīņamerikas iedzīvotājus saukt par spāņiem. Vairums Maķedonijas iedzīvotāju runā slāviski, un viņi sevi uzskata par Maķedonijas Aleksandra pēctečiem. Šāds vēstures traktējums gan neapmierina Grieķiju, kuras viena no provincēm arī ir Maķedonija.
No 2016.gada visā ES stāsies spēkā stingrāki drošības un emisiju noteikumi motocikliem. To paredz Eiropas Parlamentā apstiprinātie noteikumi. Visi motocikli, kuru motora tilpums pārsniedz 125 kubikcentimetrus, būs jāaprīko ar bremžu pretbloķēšanas sistēmām jeb ABS. Savukārt tos transportlīdzekļus, kuru motora tilpums ir mazāks, tostarp skūterus, varēs aprīkot arī ar kombinētajām bremžu sistēmām. Līdz 2019.gada beigām Eiropas Komisijai būs jāsagatavo izmaksu efektivitātes analīze ar ierosinājumiem, vai noteikumus vajadzētu pārskatīt un paredzēt obligātas ABS arī mopēdiem. Turklāt paredzēts noteikt, ka motociklu apgaismes sistēmai jāieslēdzas automātiski, iedarbinot dzinēju. No 2016.gada uz "lielajiem" motocikliem un no 2017.gada uz mopēdiem tiks attiecināti "Euro 4" emisjas standarti.
