Eiropas ziņas 19.01.2010.

Eiropas Parlamentā šodien turpinās eirokomisāru kandidātu noklausīšanās. Šodien deputātu priekšā stāsies pēdējie divi komisāru kandidāti. Zviedriete Cecīlija Malstroma, kura pretendē uz pilsoņi brīvību komisāres portfeli un grieķiete Maria Damanaki, kura būs atbildīga par zivsaimniecību. Kandidātu noklausīšanās būs Strasbūrā, kur notiek Eiropas Parlamenta sesija. Jau šo ceturtdien būs zināms, vai Eiropas Parlaments ir apmierināts ar jaunās komisijas sastāvu un vai 26. janvārī varēs notikt balsojums.
*
Eiropas Parlamenta juridiskie dienesti nākuši pie slēdziena, ka komisāra kandidāte bulgāriete Rumjana Žeļeva nav pārkāpusi likumu būdama, Eiropas Paralemnta deputāte. Jau iepriekš vēstījām, ka humānās palīdzības komisāres portfelim izvirzītā Rumjana Žeļeva izpelnījās asu kritiku par to, ka vēl būdama Eiropas Parlamenta deputāte un pēc tam īsu laiku arī Bulgārijas ārlietu ministre nav deklarējusi privatizācijas firmā piederošas akcijas. Šo gadījumu izmeklēja parlamenta atbildīgie dienesti, taču pārkāpumu nav konstatējuši.
*
Igaunija izcēlusies to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kas ziedos naudu Haiti zemestrīces seku novērtēšanai. Igaunija Haiti gatavojas ziedot vienu miljonu dolāru jeb aptuveni 500 000 tūkstošus eiro, kas, saskaņā ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju ir sešas reizes vairāk, nekā pirmajā kārtā ir solījušas ziedot Amerikas Savienotās Valstis. Līdz ar to Igaunija ierindojas arī starp dāsnākajām ziedotājām no visā Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lietuva un Latvija Haiti nosūtīs krietni mazākas summas - 17 un 15 tūkstošu eiro. Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstis Haiti zemestrīces seku likvidēšanai piešķīrušas gandrīz pusmiljardu eiro. Sākotnējai atjaunošanai piešķirti vairāk nekā 107 miljoni eiro (75,20 miljoni latu), savukārt 200 miljoni eiro (140,56 miljoni latu) novirzīti Haiti atjaunošanai vidējā un ilgtermiņā. Šodien debates par Haiti ar augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones piedalīšanos notiks arī Eiropas Parlamentā.
*
Šodien Briselē tiekas Eiropas Savienības ekonomikas ministri, kuru diskusijās viens no būtiskākajiem jautājumiem būs palīdzība eirozonas valstij Grieķijai, kuru piemeklējusi finanšu krīze. Grieķija pati ir izstrādājusi plānu, kas paredz iegrožot Grieķijas budžeta deficītu un samazināt to līdz Eiropas Savienības noteiktajam 3% no iekšzemes kopprodukta līmenim līdz 2012.gadam. Valsts budžeta deficīts pērn sasniedza 12,7% no IKP. Grieķijas nopietnās fiskālās problēmas radījušas arī bažas par eirozonas uzticamību un ka tās varētu veicināt līdzīgas parādsaistību krīzes arī citās Eiropas ekonomikās. Ekonomikas ministru sanāksmē valstu pārstāvji spriedīs par prioritātēm finanšu un ekonomikas jomā, tostarp par Eiropas Savienības Lisabonas stratēģiju pēc 2010.gada, kohēzijas politiku un budžetu.
*
Lietuvas prioritātes 2010.gadā būs ekonomikas atveseļošana, radot jaunas darba vietas un nodrošinot konkurētspēju, cīņa pret korupciju, sociālās un veselības aprūpes sistēmas reformas un eiro ieviešanas stratēģija, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa norāda, ka Lietuva, kurai izdevies savaldīt finanšu krīzi, šogad sāks atjaunoties, tādēļ valstij nepieciešams atsvaidzināt eiro ieviešanas stratēģiju. Pēc viņas domām, Lietuva eiro zonai varētu pievienoties 2013.-2015.gadā.
*
Šodien jaunatvērtajā Eiropas Savienības mājā interesenti varēs uzzināt par uzņēmējdarbības, darba meklēšanas, izglītības iespējām, kā arī patērētāj tiesībām Eiropas Savienībā. Interesentus konsultēs attiecīgās jomas speciālisti. Konsultācijas sniegs Nodarbinātības valsts aģentūra, Ekonomikas ministrijas, Eiropas Patērētāju informēšanas centrs, Jaunatnes starptautsiko programmu aģentūra Eurodeks, Eiropas Dokumentācijas centra un citi eksperti. Šādas konsultācijas sniegs arī parīt 21. janvārī.