Eiropas ziņas 1, 08.07.2011.

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Eiropas Parlaments pēc vairāku gadu ilgām debatēm apstiprinājis jaunas pārtikas produktu etiķetes, kas būs obligātas un sniegs patērētājiem skaidru informāciju par izstrādājuma uzturvērtību, sastāvu un izcelsmes valsti.

Eiropas Parlaments pēc vairāku gadu ilgām debatēm apstiprinājis jaunas pārtikas produktu etiķetes, kas būs obligātas un sniegs patērētājiem skaidru informāciju par izstrādājuma uzturvērtību, sastāvu un izcelsmes valsti. Piecu gadu laikā uz visiem pārtikas produktiem Eiropā būs jābūt etiķetēm, kurās norādīta enerģētiskā vērtība, kā arī tauku, piesātināto tauku, ogļhidrātu, cukura, olbaltumvielu un sāls daudzums. Minimālais burtu lielums uz etiķetēm būs 1,2 milimetri un tām jābūt viegli salasāmām. ar trekniem burtiem būs jāizceļ 14 atzītie alergēni. Turklāt tiks skaidri nošķirti produkti no produktu izstrādājumiem. Piemēram sieri, kas ražoti no augu eļļām, ūdens un gandrīz neizmantojot pienu, būs viegli atšķirami no "īstiem" sieriem. Trīs gadu laikā Eiropas Komisija izvērtēs, vai noteikt prasību par "transtaukskābju" uzrādīšanu produkta sastāvā.
*
Citā balsojumā Eiropas Parlamenta deputāti atpakaļ izskatīšanai Konsitucionālo jautājumu komitejā nodevuši Eiropas vēlēšanu reformas. Viens no Eiropas vēlēšanu grozījumiem paredzēja, ka, sākot ar 2014. gadu vēlētājiem būtu divi balsojumi. Viens balsojums, tāpat kā līdz šim, būtu par nacionāla līmeņa kandidātiem, bet otrs - par Eiropas Savienības starpvalstu saraksta kandidātiem. Tas ļautu vēlētājiem izvēlēties vēl 25 deputātus, tādējādi palielinot Eiropas Parlamenta deputātu skaitu līdz 776.
*
Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija "Zemnieku Saeima" paziņojusi, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta priekšlikums, kas paredz kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram samazināt par 6%, ir nepieņemams. Organizācijas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka Latvijas lauksaimnieku lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020.gadā saņems 52% no Eiropas Savienības vidēja atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki turpat trīs reizes vairāk - 142%.
*
Bargajā kritikā starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām pievienojusies arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības aģentūra, tas apsūdzot eiro zonas parādu krīzes padziļināšanā. Intervijā Itālijas laikrakstam "La Stampa" sacīja organizācijas galvenais ekonomists Pjērs Karlo Padoans uzsvēra, ka reitingu aģentūras nevis vienkārši nodod informāciju, bet gan pieņem spriedumus, paātrinot tendences, kuras jau aizsākušās. Viņš norādīja, ka tas ir līdzīgi kā iegrūst bezdibenī cilvēku, kas stāv kraujas malā, un reitingu aģentūru pareģojumi krīzi tikai padziļina. Eiropas Savienība jau aizvakar asi kritizēja reitingu aģentūras, kad viena no tām- "Moody's"- pazemināja Portugāles reitingu līdz spekulatīvam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti