Eiropas ziņas 1, 05.07.2011.

Vakar Strasbūrā sākusies piecas dienas ilga Eiropas Parlamenta plenārsesija, kurā tiks spriests par Eiropas Savienības budžetu no 2014.gada līdz 2020.gadam un notiks diskusijas par finansējumu reģioniem. Tajā lems arī par noteikumiem pārtikas produktu marķēšanai un par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana Eiropas Savienībā. Parlaments plāno atbalstīt priekšlikumus, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir jābūt skaidri norādītai to enerģētiskajai vērtībai, kā arī tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumam.
*
Spānijā jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinās bezdarbnieku rindas, liecina Spānijas Darba ministrijas dati. Jūnijā šajā eiro zonas valstī bez darba bija 4,12 miljoni cilvēku - par 1,62% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Bezdarbnieku rindas mazinājās, jo saruka tādu bezdarbnieku skaits, kas bija atlaisti no darba būvniecībā, pakalpojumu un rūpniecības nozarēs. Augstāko jebkad reģistrēto līmeni - 4,33 miljonus - bezdarbnieku skaits Spānijā sasniedza šāgada martā. Spānijā ir augstākais bezdarbs rūpnieciski attīstīto pasaules valstu vidū, šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis sasniedza 21,29%.
*
Vairums poļu uzskata, ka Polijas prezidentūra Eiropas Savienībā būs veiksmīga, noskaidrots sabiedriskās domas aptaujā. 72% poļu ir pārliecināti, ka izdosies sasniegt panākumus visās iepriekš izvirzītajās prioritātēs. Tikai 5% respondentu domā, ka Polijas prezidentūra cietīs pilnīgu fiasko. Kā skaidro aptaujas veicēji - pētījumu centra "Homo Homini" eksperti - poļu vidū valdošais optimisms atspoguļo iedzīvotāju lepnumu un pārliecību, ka Polija ir viena no nozīmīgākajām Eiropas valstīm. Polija Eiropas Savienības prezidentūru pārņēma aizvadītajā piektdienā.
*
Latvijā šogad maijā bija otrais lielākais ražotājcenu lēciens Eiropas Savienības dalībvalstu vidū- 1,3%, liecina statistikas biroja "Eurostat" dati. Vislielākais ražotājcenu pieaugums maijā salīdzinājumā ar aprīli bijis Kiprā, seko Latvija, Īrija un Lietuva. Savukārt lielākie ražotājcenu samazinājumi bija Grieķijā. Savukārt gada griezumā spraigākie ražotājcenu kāpumi bija Lielbritānijā- gandrīz 12%, kā arī Dānijā un Nīderlandē. Latvijā šajā periodā ražotājcenas palielinājās par 9,7%.
*
Igaunijā pieaudzis vāji izglītotu jaunu vīriešu skaits, kuri cieš no alkohola problēmām un kavē valsts attīstību. Par to vēsta laikraksts "Postimees", atsaucoties uz dokumentu "Igaunijas Izglītības stratēģija", kuru izveidojusi 25 ekspertu darba grupa. Viņi pauž bažas, ka šis iedzīvotāju slānis rada nopietnas sociālas problēmas un noplicina jau tā trūcīgos valsts cilvēkresursus. Tāpat norādīts, ka līdz 14% jauniešu iegūtās zināšanas šobrīd aprobežojas ar pamatizglītību, bet daži pat neiegūst to, kādēļ nav spējīgi konkurēt darba tirgū.