Eiropas ziņas 1, 03.01.2011.

Igaunija kļuvis par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā ieviests eiro. Līdzšinējo nacionālo valūtu kronu varēs izmantot maksājumiem vēl divas nedēļas paralēli eiro. Vēl pusgadu bankās kronas varēs mainīt pret eiro, bet centrālajā bankā kronas apmaiņai pieņems neierobežotu laiku. Igaunija izpelnījusies uzslavas par spēju saglabāt labu finanšu stāvokli un ir cerības, ka eiro ieviešana veicinās ekonomisko stabilitāti visā Baltijā. Tomēr ir arī bažas, ka jaunā valūta izraisīs cenu pieaugumu, un paši igauņi ir neapmierināti, ka Igaunija tagad varētu būt spiesta par savu nodokļu maksātāju naudu glābt no bankrota citas eirozonas valstis.
*
Latvija risina sarunas par kopīgu vēstniecību izveidi ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, ziņu aģentūrai BNS atklājis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Tās jāveido attālos reģionos, kur ir liels tirgus, piemēram, Dienvidaustrumāzijā. Latvijai un Igaunijai jau esot kopīga vēstniecība Ēģiptē, taču pagaidām citu konkrētu projektu nav un darbs notiek sarunu līmenī. Pašlaik arī netiek plānots atvērt jaunas vēstniecības, jo jārūpējas par esošo saglabāšanu un atsevišķu vēstniecību darba jaudas palielināšanu.
*
Šis ir pēdējais gads, kurā Latvija var saņemt aizņēmumu no starptautiskajiem aizdevējiem, un patlaban tiek plānots, ka aizņemties varētu vēl 700 miljonus eiro. Finanšu ministra vēsta, ka Latvijai ir ar partneriem saskaņots aizņemšanās grafiks, bet par katru konkrēto aizņēmuma daļu tiek nolemts pēc pārskata misijas. Patlaban plānots, ka Latvija no Eiropas Komisijas šogad varētu aizņemties 200 miljonus eiro, bet no Starptautiskā Valūtas fonda- 500 miljonus. Līdz šim Latvija jau aizņēmusies 3,6 miljardus eiro.
*
Ungārijā spēkā stājies jauns mediju likums, un kritiķi uzskata, ka tas krietni ierobežo preses brīvību. Valsts Mediju pārvaldei tagad ir tiesības regulēt un ierobežot mediju saturu. Ievērojami naudas sodi tiks uzlikti par gan par apvainojošu materiālu publicēšanu, gan tad, ja tie nebūs politiski līdzsvaroti. Pārvaldei būs tiesības piespiest žurnālistus atklātu savus avotus jautājumos, kas attiecas uz valsts drošību. Tradicionāli pārvaldes iestādes kontrolēja tikai televīziju un radio, bet jaunais likums paredz arī drukāto un interneta mediju satura pārraudzību.