Lauksaimniecībai domāta nauda būtu jāsaglabā neskarta arī tad, ja ES daudzgadu budžetu nolemtu mazināt vēl – tāda ir visu ES valstu zemnieku pārstāvju paustā vēlme. Katras valsts lauksaimniekiem ir atšķirīgas rūpes un vajadzības, un tas gala lēmuma pieņemšanu nepadara vieglāku.
Portugāles lauksaimnieku konfederācijas pārstāvis Duarte Mira stāsta: „Es audzēju lopus un nodarbojos ar graudkopību un redzu gluži tās pašas problēmas, ko citi Portugāles zemnieki.
Man ir svarīgas lauksaimniecības subsīdijas, tas, kā atrisināsies jautājums par atmatā atstājamajām platībām un kādi būs līdzekļi attīstībai.
Man ir ļoti svarīgi, lai šajās dienās būtu lēmums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un lai kopējā lauksaimniecības politika spēkā varētu stāties jau 2014. gadā.”
Tiešmaksājumi, par ko aktīvi cīnās Baltijas zemnieki, ir svarīga tēma arī citām valstīm. Piemēram, Īrija būtu viena no tām, kuras lauksaimnieku hektārmaksājumus samazinātu, lai apmierinātu baltiešu prasības. Īrijas lauksaimnieku pārstāvis Džejdžejs Haveners skaidro: „Mūsu valstī tam nav liels atbalsts, jo mūsu zemnieki vēlētos paturēt savu naudu. Tas ir tā kā ģimenē - kad tā kļūst lielāka, arī budžetam ir jābūt lielākam. Ir atšķirība, vai jums ir viens vai vienpadsmit bērni, tādēļ, manuprāt, arī Eiropas Savienības budžetam būtu jākļūst lielākam, lai iekļautu visas valstis.”
Lai arī pastāv uzskats, ka ES atbalsts lauksaimniecībai nozari ne tikai bagātina, bet arī šķeļ, un zemniekiem pašiem būtu jāļauj konkurēt, lauksaimnieki apgalvo, ka, lai cik arī būtu grūti vienoties, bez Eiropas finansējuma šajos laikos izdzīvot nevarētu - ne paši zemnieki, ne produktu patērētāji. „Mēs jau tagad konkurējam. Ja Eiropā būtu aizliegts atbalstīt zemniekus, tad pirmo ietekmi mēs justu pārtikas cenās. Tad mēs nevarētu pārdot savus produktus par tādu cenu, kāda tā ir šodien. Tad būtu arī jautājums, kā mēs varētu konkurēt citur pasaulē. Tādā gadījumā arī citur zemniekus atbalstīt nedrīkstētu. Vairums pasaules valstu īsteno lauksaimniecības politiku, kas nozīmē arī noteiktus atbalsta mehānismus zemniekiem,” stāsta Somijas lauksaimniecības ražotāju un mežsaimnieku savienības pārstāvis Maks Šulmans.
Kamēr Baltijas valstu lauksaimnieki gatavojas kārtējām akcijām pie valstu vadītāju sanāksmes norises vietas, lai atgādinātu par tiešmaksājumu problēmu, vecās Eiropas zemnieki pagaidām skaļas akcijas nesola. Taču, kā rīkoties tālāk, rādīšot līderu sanāksmes iznākums.
