Panorāma

Ballīte beigusies! Studentus soda par neatļautu pulcēšanos

Panorāma

Tiesneši kritizē Bordāna izteikumus par Magoņa lietu

ES apstiprina "AstraZeneca" vakcīnu

Eiropas Zāļu aģentūra un EK apstiprina «AstraZeneca» vakcīnu pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Zāļu aģentūra piektdien, 29. janvārī, apstiprināja Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Savukārt Eiropas Komisija (EK) devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai. Šī ir jau trešā vakcīna, kas saņēmusi atļauju, bet bažas rada tās pieejamība. Farmācijas kompānija paziņojusi, ka varēs piegādāt tikai ceturto daļu no devām, kas bija ieplānotas februārī un martā.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19.
  • EK devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai ES.
  • Vakcīna apstiprināta lietošanai visiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
  • Nav daudz datu par vakcīnas iedarbību cilvēkiem virs 55 gadiem.
  • Vācu eksperti nerekomendē izmantot vakcīnu senioriem virs 64 gadiem.
  • Eiropas Zāļu aģentūra šādu ierobežojumu nav noteikusi.
  • Vakcīnas efektivitāte ir ap 60%; nav datu, vai tā ierobežo vīrusa pārnesi.
  • Aizsardzībai būs nepieciešamas 2 devas, kas jāievada ar 4 - 12 nedēļu intervālu.
  • Pavļuts: Šī ir nepacietīgi gaidīta ziņa.
  • Latvijai februārī sola piegādāt 72 874 devas; 2. ceturksnī - 593 539.  
  • 3. ceturksnī Latvijai sola 254 374 vakcīnu devas; piegāžu grafiks var mainīties.
  • Šai vakcīnai ir metode, ko izmanto vakcīnās pret Ebolas vīrusu, tā ir plaši pētīta.
  • Tikmēr EK plāno bloķēt vakcīnu eksportu, ja nav izpildīts ES pasūtījums.
  • EK un “AstraZeneca” strīds: uzņēmums sola piegādāt mazāk, nekā paredz līgums.
  • ES ieguldīja vakcīnu izstrādē gandrīz 3 miljardus eiro un grib zināt, kas ar tām notiek.

Apstiprina lietošanai pieaugušajiem, sākot no 18 gadiem

„Mums tagad ir trīs vakcīnas, kas ir apstiprinātas lietošanai pret slimību, ko pirms gada mēs nepazinām. Neviena no tām [vakcīnām] nav perfekta, nevienai nav visu nepieciešamo raksturīpašību, kas mums ļautu pilnībā pāriet nākamajā posmā. Neviena no tām nav maģiskā bulta. Bet kopā tās piedāvā rīkus dažādu slimības aspektu apkarošanai,” norādīja Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka.

Vakcīnas izmantošana apstiprināta personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Iepriekš izskanēja, ka vakcīnas izmantošanai būs ierobežojumi lietot to personām, kas vecākas par 64 gadiem, bet šādi ierobežojumi nav noteikti.  

Regulators norādīja, ka aizvien nav pietiekami daudz datu, cik labi vakcīna nodrošina imunitāti cilvēkiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, taču piebilda, ka aizsardzība ir sagaidāma, ņemot vērā imūnsistēmas atbildes reakciju, kas novērota šajā vecuma grupā, un balstoties uz pieredzi ar citām vakcīnām, ziņoja aģentūra AFP.

“AstraZeneca” vakcīna saņem zaļo gaismu no Eiropas regulatora
00:00 / 02:56
Lejuplādēt

Lai gan vakcīnas lietošana atļauta visiem pieaugušajiem, tikai 12% šīs vakcīnas pētījumu dalībnieku bija vecāki par 55 gadiem, un viņi tika iesaistīti vēlāk nekā citi dalībnieki, līdz ar to viņu novērošanai bija mazāk laika, ziņo AFP.

Vācijas Vakcinācijas padomes rekomendāciju projekts gan paredz ieteikt šīs vakcīnas lietošanu tikai vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem. Savukārt britu regulators, kurš vakcīnu apstiprināja ātrāk, nolēma to lietot visiem pieaugušajiem.

Latvijas Zāļu valsts aģentūra norāda, ka ir gūti pierādījumi par vakcīnas lietošanas drošumu vecuma grupai virs 55 gadiem.

Plašāku informāciju par vakcīnas iedarbīgumu gados vecākiem cilvēkiem iegūs arī no šobrīd vēl notiekošiem pētījumiem, kuros šai vecuma grupā ir iekļauts lielāks skaits dalībnieku. 

Arī Latvijas Imunizācijas valsts padomes eksperti, iepazīstoties ar Eiropas Zāļu aģentūras iesniegtajiem datiem par imūnās atbildes veidošanās rezultātiem pētījuma dalībniekiem gan vecumā līdz, gan pēc 55 gadiem, rekomendē “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu Covid-19 slimības novēršanai visu vecuma grupu cilvēkiem, sākot no 18 gadiem.

Eiropas Zāļu aģentūra norādīja, ka pētījumi liecina, – vakcīna pierādījusi aptuveni 60% efektivitāti, samazinot saslimušo personu skaitu. Pētījumi pagaidām nav devuši atbildi uz jautājumu, vai šī vakcīna var apturēt vīrusa transmisiju.  

“AstraZeneca” klīniskos pētījumos piedalījās aptuveni 24 000 cilvēku, un pētījumos vakcīna ir uzrādījusi aptuveni 60% efektivitāti, kas ir augsts rādītājs vakcīnām, informēja Latvijas Zāļu valsts aģentūra. Pilnīgai aizsardzībai pret vīrusu būs nepieciešamas divas vakcīnas devas, kas jāievada ar 4–12 nedēļu intervālu.

“Mēs vēl nezinām, vai vakcīna var samazināt vīrusa pārnesi no viena cilvēka otram. Tam mums nepieciešama liela apjoma novērošana un miljoniem cilvēku pētījumi, kas tiks veikti vakcinācijas kampaņu ietvaros. Mēs arī nezinām, cik ilgi ilgst aizsardzība. Datus par šo mēs iegūsim, analizējot ar “AstraZeneca” vakcinētos cilvēkus gada laikā,” skaidrojas profesors, Eiropas Zāļu aģentūras pārstāvis Bruno Sepodes.

“AstraZeneca” izstrādātajai vakcīnai ir ieteikts izsniegt reģistrāciju ar nosacījumiem, līdz ar to ražotājam ir pienākums turpināt izpēti, lai nodrošinātu papildu datus. Arī “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” izstrādās Covid-19 vakcīnas ES ir reģistrētas ar nosacījumiem.

Latvijai februārī sola piegādāt 72 874 devas  

Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam “AstraZeneca” sākotnēji Latvijai šī gada pirmajā ceturksnī solīja piegādāt 423 957 vakcīnas devas. Šobrīd ražotājs pēc piedāvātā piegāžu grafika februārī sola piegādāt 72 874 vakcīnas devas, līdz ar to ir paredzamas būtiskas piegāžu apjoma izmaiņas turpmākajos mēnešos/ceturkšņos.

Otrajā ceturksnī sākotnēji tika solīts piegādāt 593 539 vakcīnas devas, savukārt trešajā ceturksnī – 254 374 vakcīnas devas.

Plānotie Covid-19 vakcīnas devu piegāžu datumi un apjomi var mainīties un ir atkarīgi no ražotāja iespējām vakcīnu saražot, informēja Latvijas Zāļu valsts aģentūra.

Atšķirībā no līdz šim apstiprinātajām un Latvijā lietotajām Covid-19 vakcīnām, kurās izmantota inovatīva mRNS tehnoloģija, “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” vakcīnas izstrāde balstās uz jau zināmu vīrusa vektora metodi, kas tiek lietota vakcīnās pret Ebolas vīrusu un ir plaši pētīta.

Tas nozīmē, ka šī vakcīna nespēj inficēt cilvēka organismu, bet sniedz instrukciju, kā organismu pasargāt no Covid-19.

“Kamēr pirmie divi mūsu apstiprinājumi bija RNA vakcīnām, “AstraZeneca” vakcīna ir balstīta uz citu tehnoloģiju, tā ir veidota uz adenovīrusa pamata. Tas nozīmē, ka vakcīna lieto parastu vīrusu no adenovīrusu ģimenes, kas ir izmainīts, lai nestu daļu no Covid-19 vīrusa – to sauc par “spike” proteīnu,” skaidroja Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja Kuka.

Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātniskā izpētē balstītu informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnes www.zva.gov.lv “Covid-19 ziņas” regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā fakti par vakcīnām. Savukārt informācija par vakcinācijas nozīmi un par vakcinēšanos ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes www.spkc.gov.lv sadaļā “Vakcīnas pret Covid-19''.

Pavļuts: Šī ir nepacietīgi gaidīta ziņa

Šāds Eiropas Zāļu aģentūras lēmums iepriecina Latviju. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) to sauc par nepacietīgi gaidītu ziņu, ņemot vērā, ka Latvijas vakcīnu portfelī liela daļa atvēlēta tieši “AstraZeneca” vakcīnai.

Lēmums vairumā pasūtīt tieši šo vakcīnu tika pieņemts, balstoties uz prognozi par pieejamību, vakcīnas lietošanu, cenu un loģistikas īpatnībām.

“Mēs patiešām esam vairākas nedēļas šo dienu būtībā ar sarkanu ierakstījuši kalendārā, ka līdz 29. janvārim šai ziņai vajadzētu būt no Eiropas Zāļu aģentūras, ka “AstraZeneca” vakcīna tiek reģistrēta un apstiprināta lietošanai,” sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka šobrīd Latvijas Zāļu valsts aģentūra plāno šo vakcīnu ieteikt lietot bez vecuma ierobežojuma. 

“Šis Eiropas Zāļu valsts aģentūras lēmums būtībā neko nemaina par vakcīnu faktisko piegādes grafiku. Tas vienkārši nozīmē, ka to grafiku var sākt darbināt.

Mēs divas tuvākās “AstraZeneca” kravas zinām. Tas būs 9. un 19. februāris. Tās būs attiecīgi 13 ar pusi tūkstoši un 20,7 tūkstoši devu.

Kopā aptuveni 34 000 devu mēs jau zinām, ka februārī būs. Un gaidīsim vēl vienu kravu. Tas nozīmē, ka mēs varam pilnīgi droši skatīties uz nākamajiem soļiem vakcinēšanā, ko mēs bijām iecerējuši. Pabeigt ar mediķiem, virzīties uz priekšu un ar citām grupām,” sacīja ministrs.

EK plāno bloķēt vakcīnu eksportu, ja nav izpildīts ES pasūtījums

Vakcīna apstiprināta laikā, kad starp uzņēmumu un Eiropas Komisiju pieaugusi spriedze saistībā ar "AstraZeneca" problēmām piegādāt solītās vakcīnas iepriekš norādītajā termiņā. Uzņēmums gan publiskojis līgumu ar Komisiju.

ES plānoja iegādāties 300 miljonus “AstraZeneca” vakcīnas devu ar opciju papildus iepirkt vēl 100 miljonus. 

Salīdzinot ar kompānijas "Pfizer" radīto, šī daudz lētākā (deva maksā nepilnus 2 eiro) un vieglāk uzglabājamā vakcīna varētu paātrināt ievērojami aizkavēto un lēno vakcinēšanas procesu Eiropas valstīs.

Konflikts ar farmācijas gigantu “AstraZeneca” par vakcīnas piegādēm arī novedis pie tā, ka piektdien EK nāca klajā ar mehānismu, ar kura palīdzību ES valstis varēs bloķēt vakcīnu eksportu, ja pašas ES pirkšanas pasūtījumi vēl nav izpildīti. Izdevums “Politico” jau norādījis, ka tas ir radikāls solis un atgādina Donalda Trampa piekopto protekcionismu. Tas ir arī pretrunā ar ES kā brīvās tirdzniecības piekritējas paštēlu.

Saskaņā ar jauno shēmu ES uzdos muitas iestādēm apturēt vakcīnu eksportu, ja tām nav iepriekšējas atļaujas. Tas ļaus ES prioritizēt vakcīnu piegādi sev, pirms izdot eksporta atļaujas.

Šis solis skars arī uz Lielbritāniju eksportējamo “Pfizer” vakcīnu, kas tiek ražota Beļģijā. Un arī “AstraZeneca” vakcīnas no Beļģijas rūpnīcām iepriekš tika sūtītas uz Lielbritāniju. Briti nav apmierināti ar šādu Briseles rīcību un izteikušies, ka vakcīnu piegādi pāri robežām nedrīkst ierobežot, bet tai pašā laikā – Lielbritānija saglabās savu pagājušajā gadā noteikto eksporta ierobežojumu apmēram 100 medikamentiem, kas var tikt izmantoti Covid-19 ārstēšanā.

Britu premjers Boriss Džonsons arī izteicies, ka valdība šajā posmā nepieļaus vakcīnu nonākšanu Eiropas Savienībā no “AstraZeneca” rūpnīcām Lielbritānijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzstāja, ka Eiropas Savienība ir ieguldījusi vakcīnu izstrādē gandrīz 3 miljardus eiro un tagad vēlas zināt, kas ar tām notiek.

“Mērķis ir nekavējoties nodrošināt pilnīgu caurskatāmību, kuras līdz šim ir pietrūcis. Eiropieši sagaida šādu caurskatāmību. Ja nepieciešams, šis mehānisms ļaus mums arī nodrošināt vakcīnu piegādi,” sacīja Dombrovskis.

Tikmēr koncerns „Johnson & Johnson” ir publicējis daudzsološus datus par sava meitas uzņēmuma „Janssen” izstrādāto vakcīnu. Tās galvenā atšķirība no citiem konkurentiem ir tajā, ka imunitātes nodrošināšanai pietiek tikai ar vienu devu. Tas var būtiski paātrināt potēšanu, it sevišķi nabadzīgākajās pasaules valstīs. Vakcīna ir uzrādījusi 72% efektivitāti izmēģinājumos ASV un 66% vispārējo efektivitāti.

KONTEKSTS:

Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā apstiprināja 29. janvārī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnas devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti