Sadaļas Sadaļas

Eiropas «zaļais kurss» var veicināt elektrības cenu kāpumu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzrunā Eiropas Parlamentā trešdien liela uzmanība tika veltīta klimata un zaļās enerģijas jautājumiem, EK vadītājai paužot apņēmību palielināt Eiropas Savienības ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

“Pagājušā gada runā es paziņoju par mūsu mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %. Kopš tā laika mēs kopā esam pārvērtuši savus klimata mērķus juridiskās saistībās.

Mēs noteiksim cenu piesārņojumam. Mēs attīrīsim patērēto enerģiju. Mums būs viedāki automobiļi un tīrākas lidmašīnas,” uzsver fon der Leiena.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus, kā sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, bet tie vēl ir agrīnās diskusijas stadijā starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Taču jau tagad izskan bažas, ka Eiropas “zaļajam kursam” var būs nepatīkami blakusefekti, piemēram, enerģijas cenu kāpums.

ES politiķi labi atceras dzelteno vestu protestus Francijā pret nodokļu pacelšanu automašīnu degvielai. Tāpēc daudzi ir nobažījušies, ka ceļā uz emisiju samazinājumu un Zaļā kursa ieviešanu Eiropu var pāršalkt arī “dzelteno vestu protesti Nr. 2”. Ja to varēja panākt degvielas cenas kāpums, tad to var izraisīt arī elektrības cenas kāpums.

Jau pašlaik lielā daļā Eiropas vērojama elektrības cenas celšanās. Eiropas Komisija gan to negrib sasaistīt ar Zaļā kursa plāniem.

“Ja mēs domājam par Eiropas zaļo kursu, tad viens no virzieniem ir tieši virzīties prom no fosilajiem kurināmajiem, tai skaitā no gāzes – līdz ar to šāda veida pēkšņs gāzes cenas pieaugums elektrības cenas Eiropā vairs neietekmētu,” norāda Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis sola, ka tam būs paredzēti arī dažādi kompensējošie pasākumi. Taču kā norāda EP deputāti – Eiropas Savienībai nav lielas izvēles.

“Ja mēs izvēlamies zaļo kursu – jā, stipri iespējams, ka tas var novest pie augstākām cenām, piemēram, elektrībai,” atzīst EP deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

“Bet ja mēs šo kursu neizvēlēsimies – mēs maksāsim tik un tā krietni vairāk. Tas nebūs rēķins par elektrību, bet tas būs rēķins par plūdiem, par citām nelaimēm.”

Šo argumentu savā runā piesauca arī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

“Šovasar mēs redzējām plūdus Beļģijā un Vācijā, mežu ugunsgrēkus Grieķijas salās un Francijas kalnos. Un, ja mēs neticam savām acīm, mums ir jāseko zinātnei. ANO nesen publicēja Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumu.

Ziņojums nerada nekādas šaubas. Klimata pārmaiņas ir cilvēka radītas. Taču, tā kā tās ir cilvēka radītas, mēs varam kaut ko darīt,” norāda fon der Leiena.

Un pārmaiņas jau notiek. Šā gada pirmajā pusē Vācijā tika reģistrēts vairāk elektroautomobiļu nekā dīzeļdzinēja automobiļu.  Polija tagad ir lielākā automobiļu akumulatoru un elektrisko autobusu eksportētāja Eiropas Savienībā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt