“Zelta vīzas” – tā pretkorupcijas pētnieki dēvē dažādas programmas, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju vai pat pilsonību kādā no Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd četrās valstīs ir iespējams nopirkt pilsonību un 12 valstīs var iegūt uzturēšanās atļauju.
Prasības un summas katrā no valstīm atšķiras. Latvijā uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var iegūt, piemēram, nopērkot īpašumu par vismaz 250 000 eiro. Līdzīga summa ir jāmaksā arī Grieķijā. Savukārt Kipras pase maksā jau divus miljonus eiro. Bet Austrijā par pilsonību var nākties samaksāt pat 10 miljonus eiro.
Tomēr Lora Brilo no nevalstiskās organizācijas “Transparency International” apgalvo, ka problēmas visos gadījumos ir līdzīgas:
“Galvenais risks slēpjas tajā, ka tiek apdraudēta Eiropas Savienības kopējā drošība un vienotība, jo šādas shēmas netiek pienācīgi uzraudzītas.”
Šādas shēmas ir domātas turīgiem indivīdiem, kuri var atļauties samaksāt par iespēju dzīvot un brīvi pārvietoties pa visu Eiropu. Tomēr viņu vidū ir arī cilvēki ar apšaubāmu reputāciju un neskaidru naudas izcelsmi.
Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļo grupas Benedeks Jāvors kā piemēru minēja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada finansistu. Amerikā viņš ir pakļauts sankcijām. Tomēr pa Eiropu var brīvi pārvietoties, jo ieguvis uzturēšanās atļauju Ungārijā.
“”Zelta vīzu” programmas ir cieši saistītas ar starptautisko naudas atmazgāšanu un korupciju, kā arī ar ģeopolitiskiem apsvērumiem.
Ja viens no Sīrijas diktatora galvenajiem finansistiem var brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību, jo viņš ir saņēmis “zelta vīzu”, tad tas nav tikai kaut kas nepatīkams, kas notiek vienā no valstīm. Šādi tiek radīts ļoti ievērojams drošības un korupcijas risks visā Eiropas Savienībā,” norādīja Jāvors.
Aptuveni desmit gadu laikā, kopš Eiropā sāka darboties šādas programmas, valstīs tika investēti 25 miljardi eiro. Maltas, Kipras, Bulgārijas vai Austrijas pilsonību ir ieguvuši aptuveni 6 000 cilvēku. Vēl aptuveni 100 000 ir kļuvuši par pastāvīgiem iemītniekiem kādā no programmas valstīm.
Latvija, Spānija, Ungārija, Portugāle un Lielbritānija ir izsniegušas visvairāk “zelta vīzu” –vairāk nekā 10 000 katra.
Kiprai un Maltai pilsonības pārdošana rada ļoti ievērojamus ieņēmumus. Tādēļ, kā norādīja Lora Brilo, varas iestādes mēdz pievērt acis uz to, no kurienes nāk jauno pilsoņu bagātība: “Mēs runājam par ļoti turīgiem cilvēkiem, kuri mēdz būt pietuvināti politikai un var uzreiz ieguldīt lielu naudas summu. Un mēs secinājām, ka ļoti bieži šie cilvēki netiek pienācīgi pārbaudīti, jo nepastāv kārtīgas kontroles sistēmas.”
Deputāts Jāvors minēja vēl kādu piemēru. Septembrī vērienīgā valsts drošības iestāžu operācija Somijā, kuras ietvaros uz laiku tika slēgta pat gaisa telpa un pārmeklēti Krievijas pilsoņiem piederošie īpašumi, arī bija saistīta ar cilvēkiem, kuri ieguvuši “zelta vīzu” Ungārijā.
Krievu oligarhi un iespējamie spiegi nebūt nav vienīgie, kuri meklē Eiropā jaunas mājas. Lielākā klientu grupa ir ķīnieši. Pieprasījums nāk arī no Angolas, Brazīlijas un citām valstīm, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte no sociāldemokrātu grupas Ana Gomeša.
“Viņi pārdod Šengenas sistēmu gluži kā prostitūtu. Jo, ja jūs palasīsiet, ko tad īsti piedāvā visas šīs kompānijas, kas ir iesaistītas pilsonības vai uzturēšanās atļauju tirgošanā, tad jūs redzēsiet, ka tā ir tieši kārotā iespēja brīvi pārvietoties pa visu Eiropu,” sacīja Gomeša.
Pretkorupcijas aktīvisti sit trauksmes zvanu un mudina arī Briseli rīkoties. Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitrs Avramopuls solīja, ka
līdz gada beigām taps vadlīnijas visām valstīm, kas tirgo pilsonību.
Nav skaidrs, vai tās attieksies arī uz uzturēšanās atļaujām.
Tomēr jāatceras, ka Eiropa nebūt nav vienīgā vieta pasaulē, kur tiek piekopta šāda prakse. Arī ASV pastāv līdzīgas vīzas. Interesenti var iegādāties arī Karību salas Sentkitsas un Nēvisas pilsonību, ar kuru Eiropas Savienībai ir bezvīzu režīms.
