„Vai Latvija kļūs par jauno eirozonas nodokļu paradīzi?” Šāds virsraksts rotā vācu medija „Die Welt” (DW) angliski publicēto rakstu. Diskusiju par Latvijas ekonomiku, tās stabilitāti un atgūšanos no krīzes kārtējo reizi iniciēja vācu izcelsmes Eiropas Parlamenta deputāts Svens Gigolds. Tieši viņš ir nodēvējis mūsu valsti par „jauno eirozonas nodokļu paradīzi”.
Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka mums ir ļoti augsti nodokļi un visu nomaksāt godīgam uzņēmējam nemaz neesot iespējams. Tomēr no malas tā nebūt neizskatās. DW aptaujātie eksperti pauž satraukumu par zemajām nodokļu likmēm dažādām holdinga kompānijām. Tas varētu motivēt dažādus uzņēmumus oficiāli reģistrēties Latvijā, lai maksātu tikai šos zemos nodokļus. Tas savukārt varētu veicināt neveselīgu izaugsmi.
DW šoreiz Latvijai un eiro ir veltījis veselus trīs materiālus. Vienā no tiem cita starpā tiek analizēts arī tas, vai mūsu valsts krīzes pārvarēšanas scenārijs der arī Eiropas Savienības dienvidiem. Šajā publikācijā savu viedokli pauž divi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas - Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš. Abi pauž pārliecību, ka šo to no Latvijas reformu pieredzes ir iespējams pārņemt arī citur. Vaidere, piemēram, norāda, ka Grieķijā publiskā sektora izdevumi joprojām ir ap 50% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Latvijā šie izdevumi sasniedz tikai 36%. Pēc Līdz ar to var secināt, ka Grieķijā vēl ir kur griezt.
Grieķija vācu medijos ir pieminēta arī citā kontekstā. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible nesen apmeklēja Grieķiju. Lieki teikt, ka daudzu grieķu acīs Vācijas finanšu ministrs tiek uzskatīts teju par ļaunuma iemiesojumu, kas ir licis viņiem ciest. Lai nedaudz uzlabotu savu tēlu, Šoible paziņoja, ka papildus Eiropas Savienības palīdzībai arī Vācija aizdos Grieķijai vēl 500 miljonus eiro. Interesanti, ka Grieķijas finanšu ministrs, par spīti Vācijas kolēģa bēdīgajai reputācijai, uzrunāja Šoibli ar frāzi „Dārgais Volfgang”!
Savukārt Nīderlandes medijos parādījās kāda cita ziņa. Kamēr Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone vēl tikai lūdz izstrādāt visaptverošas vadlīnijas, kā marķēt preces, kas ražotas Izraēlas okupētajās teritorijās, vairāki vadošie Nīderlandes lielveikalu tīkli jau ir pātraukuši tirgot šādas preces. Lielveikali nevēlas, lai viņu tirgotā produkcija kļūtu par jebkādu negatīvu diskusiju objektu. Savukārt citi lielveikali vēl tikai gaida skaidrojumus no valdības un arī Briseles.
Francijas mediji vēsta par kādu Balkānu valstu vadītāju neformālo samitu, kas nesen notika Slovēnijā. Tajā piedalījās arī Francijas prezidents Fransuā Olands. Sanāksmes mērķis ir ne tikai veicināt savstarpējo sadarbību, bet arī panākt, lai vairāk Balkānu valstu iestātos Eiropas Savienībā. Jāpiebilst, ka šī bija viena no pirmajām šāda veida sanāksmēm divdesmit gadus pēc asiņainā Dienvidslāvijas kara.
