Eiropas valstu prese: Risks ir daļa no banku biznesa

Eiropas Radio tīkla „Euranet Plus” ietvaros mēs uzsākam jaunu rubriku - Eiropas preses apskatu. Tajā mēs katru nedēļu raudzīsimies uz to, kā dažādu Eiropas valstu plašsaziņas līdzekļi skatās uz svarīgiem Eiropas notikumiem. Tiem, kas ir būtiski ne tikai konkrētās valsts iedzīvotājiem, bet var būt interesanti arī citiem eiropiešiem. Visu aizvadīto nedēļu Eiropas valstu mediji ir ziņojuši par Eiropas Savienības palīdzības programmu Kiprai, kā arī uz Kipras krīzes potenciālajām sekām eirozonai.

Kipras krīze lielā mērā atgādināja notikumus Grieķijā ne tikai ar to, ka abas valstis atrodas diezgan tuvu un ir vēsturiski cieši saistītas, bet arī ar to, ka gan kiprieši, gan grieķi teju visās nelaimēs vainoja Vāciju. Tikmēr Vācijā parādījās ziņa, ka tieši Vācijas Centrālā banka ir nodrošinājusi Kipru ar eiro banknotēm, kad salas bankas tika atvērtas pēc 12 dienu pārtraukuma. Vācijas Centrālā banka norādīja, ka banknotes nāk no Eiropas Centrālās bankas rezervēm, kas tiek glabātas Vācijā.

Kā raksta biznesa laikraksts „Handelsblatt”, pieci miljardi eiro dažāda nomināla banknotēs tika nogādātas Kiprā ar aviokompānijas „Lufthansa” lidmašīnu. Lai gan citos medijos parādās mazāka summa, oficiālie avoti nevienu no izskanējušajiem cipariem nekomentē.

Arī Nīderlandē Kipras krīzei tikai pievērsta diezgan liela uzmanība. Turklāt tieši Nīderlandes finanšu ministrs Jeruns Dajselblūms tagad vada Eirogrupu jeb eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kur tiek spriests par palīdzības programmas detaļām. Dajselblūms intervijā „Financial Times” sacīja, ka risks ir daļa no banku biznesa un bankrots var būt tam sekas.

Par šiem izteikumiem Eirogrupas vadītājs tika asi kritizēts gan Eiropas medijos, gan arī no Nīderlandes parlamentāriešiem. It sevišķi par to, ka sākotnējais plāns paredzēja mazo noguldījumu aplikšanu ar nodevu. Interesanti arī, ka vairums nīderlandiešu nesenā aptaujā norādīja, ka nevēlas, lai Eiropas Savienība glābtu Kipru. Dijselblūms arī norādīja, ka visā Eiropā varētu mainīties attieksme pret valstīm, kuru bankas specializējas ārvalstu ieguldījumu piesaistē, neprasot pārāk daudz jautājumu par naudas izcelsmi. Starp tām ir Malta un Luksemburga.

Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, kurš līdz nesenam laikam pats bija Eirogurpas vadītājs, uzreiz brīdināja, lai neviens nemēģinātu aiztikt viņa valsts lielo banku sektoru. Junkers noraida ideju, ka banku sektoram būtu jābūt atbilstošam valsts ekonomikas izmēram. Jāpiebilst, ka Luksemburga banku sektors veido 2 500% no iekšzemes kopprodukta.

Savukār Zviedrijas medijos parādījās šis valsts finanšu ministra Anderša Borga izteikumi. Viņš bija pavisam lakonisks. Pēc Borga domām, zviedru nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par citu valstu banku glābšanu. Te gan jāatgādina, ka Zviedija nav eirozonas valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti