Eiropas valstis ir spērušas pirmo soli ciešākai praktiskai sadarbībai aizsardzības jomā. Ārlietu ministru sanāksmē Briselē tika apstiprināti projekti, kas uzsāks šo kooperāciju. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni jau no rīta pirms sanāksmes nodēvēja šo lēmumu par vēsturisku.
“25 valstis ir izteikušas vēlmi iesaistīties šajā sadarbībā un šodien to formāli apstiprinās. Es arī sagaidu, ka tiks apstiprināti 17 konkrēti projekti, kas uzsāks taustāmu sadarbību militārajā jomā,” norādīja Mogerīni.
Vienīgās valstis, kas ir atteikušās no dalības Eiropas militārajā sadarbībā, ir Lielbritānija, kas drīzumā gatavojas pamest bloku, kā arī Malta un Dānija. Pārējās valstis var izvēlēties, kuros projektos tās vēlas iesaistīties un kuros ne.
Ir zināms, ka pirmās 17 iniciatīvas tika atlasītas no vairāk nekā 50 priekšlikumiem. Vairumu no projektiem vada Rietumeiropas valstis. Tomēr arī Polija ir visai aktīva. Savukārt Lietuva vada kiberdrošības veicināšanas projektu.
ASV Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa uzsver, ka pirmo reizi aizsardzības veicināšanai var izmantot arī Eiropas fondus. Daudziem tā ir spēcīga motivācija, jo Eiropas Aizsardzības fondā šobrīd ir pieejami aptuveni pieci miljardi eiro. Bērziņa saka, ka arī bailes no Eiropas un NATO darbības dublēšanās tagad ir mazinājušās.
“Līdz šim ir bijis liels jautājums, vai ES aizsardzības spēki kaut kādā veidā neaizvietotu NATO. Ne tikai Eiropas Savienībā par to valstīm bija liela rūpe, bet arī otrajā Atlantijas okeāna pusē. Tagad tas tā vairs nav. Šobrīd jebkāda sistēma, kas veicina reālu attīstību aizsardzības jomā Eiropā, tiek ļoti gaidīta daudzās dalībvalstīs,” saka Bērziņa.
Kā zināms, arī Latvija ir nolēmusi iesaistīties Eiropas militārajā sadarbībā. Iepriekš aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) ir sacījis, ka viena no mūsu valsts prioritātēm ir veicināt tā dēvētās militārās Šengenas izveidi, kas mazinātu šobrīd pastāvošās barjeras armijas spēku pārvietošanai starp dažādām Eiropas valstīm.
