Pirms Eiropas Savienības (ES) valstu līderu videokonferences Latvijas premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka pārējo ES valstu līderi izprot, kādā situācijā atrodas Latvija un vēl piecas dalībvalstis, kas lielākoties paļāvās uz „AstraZeneca” vakcīnām. Tomēr valdības vadītājs prognozēja, ka par konkrēto papildus vakcīnu sadalījumu lēmums tiks pieņemts veselības ministru līmenī.
Tā arī notika. Samita secinājumos ir norādīts: sadalot papildu 10 miljonus „BioNTech/Pfizer” vakcīnas devu, jāņem vērā, ka dažas valstis saņēmušas mazāk „AstraZeneca” vakcīnu piegādes kavēšanās dēļ.
Austrija izvirza prasības
Viens no aktīvākajiem tā dēvētā kompensācijas mehānisma aizstāvjiem ir Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs. Viņš uzskata, ka arī Austrijai būtu jāsaņem vairāk „Pfizer/BioNTech” devu.
Var noprast, ka citu ES valstu vidū nevienam nav iebildumu pret papildu devu piešķiršanu Latvijai, Čehijai, Bulgārijai un Horvātijai, bet ne visi piekrīt, ka arī Austrijai būtu jāsaņem vairāk, nekā tai pienākas pēc iedzīvotāju skaita. Tādēļ par precīzu sadalījumu tiks lemts vēlāk diplomātu līmenī.
Dati rāda, ka pēc vakcinēto skaita uz 100 iedzīvotājiem Austrija ierindojas pirmajā desmitniekā Eiropā, tās rādītāji ir daudz labāki nekā Latvijai, Bulgārijai un Horvātijai. Neraugoties uz to, Kurcs draudēja uzlikt veto jebkādam darījumam, kas nenodrošinās lielākas piegādes Austrijai. Šāda nostāja izraisīja citu ES līderu dusmas, piemēram, Austrijas līdera izvirzītās prasības kritizēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Nīderlandes premjers Marks Rute.
Par spīti domstarpībām Austrijas kanclers sanāksmes noslēgumā pasludināja uzvaru. “Mēs esam smagi strādājuši, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vakcinācijas ziņā plaisa starp ES valstīm nepadziļinās vēl vairāk. Ar papildus 10 miljoniem vakcīnas devu gada otrajā ceturksnī būs iespējams nodrošināt taisnīgāku vakcīnu sadali,” vēsta Kurcs.
"AstraZeneca" jāpilda saistības
ES līderu sarunu pirmās dienas noslēgumā diezgan skaidru vēstījumu no Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas saņēma arī farmācijas kompānija „AstraZeneca”.
„Pirms eksportēt uz citiem pasaules reģioniem kompānijām ir jāizpilda ar Eiropas Savienību noslēgto līgumu prasības. Protams, tas attiecas arī uz „AstraZeneca”.
Es domāju, ka šim uzņēmumam ir skaidrs, ka tam ir jāpalielina piegādes apjomi Eiropas Savienības valstīm un jāizpilda līguma prasības, pirms atkal mēģināt eksportēt vakcīnas.”
Atbalstu šādai pieejai izteica arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.
„Ir liels jautājums, ka mēs kā kontinents esam ļoti dāsni savā eksportā, bet, diemžēl, viens no galvenajiem pasaules ražotājiem spēj tikai trešo daļu no sava apsolītā un kontraktā parakstītā daudzuma sagādāt Eiropas Savienībai.
Bet šķiet, ka, piemēram, Lielbritānijai šis ražotājs pilda visu. Tas ir ļoti grūti saprotami, jo kā var būt, ka vienā tirgū izpilda visu un otrā tirgū – tikai trešo daļu.”
Tāpat ir kļuvis zināms, ka šonedēļ Itālijas vakcīnu iepildīšanas rūpnīcā atrastie 29 miljoni „AstraZeneca” vakcīnas devu tiks aptuveni uz pusēm sadalīti starp nabadzīgajiem pasaules reģioniem un Eiropas Savienības valstīm.
