Dienas notikumu apskats

Libānas prezidents pirms premjera atlūguma pieņemšanas vēlas noskaidrot lietas apstākļus

Dienas notikumu apskats

Saeimas opozīcija vēlas plašāk piemērot samazināto PVN pārtikai

Latvija ir to 23 ES dalībvalstu starpā, kuras vienojas par ciešāku sadarbību aizsardzībā

Eiropas valstis vienojas par ciešāku sadarbību aizsardzībā

Gandrīz visas Eiropas Savienības valstis pirmdien, 13.novembrī, Briselē vienojās par ciešāku savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā. Iecerei pievienojās 23 no kopumā 28 Eiropas Savienības valstīm, tostarp arī Latvija.

Amatpersonas nodomu protokolu par pastāvīgo strukturēto sadarbību pirmdien, 13.novembrī, parakstīja Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

Briselē uzsver, ka ciešāka Eiropas valstu sadarbība aizsardzības jomā palīdzēs efektīvāk izmantot tam atvēlētos resursus. Turklāt netikšot arī dublētas NATO funkcijas, jo abas organizācijas šobrīd cieši sadarbojas un vēlas no tā izvairīties.

Eiropas valstis savai aizsardzībai tērē aptuveni pusi no tā, ko tērē ASV. Tomēr tā kā katra valsts iegulda līdzekļus atsevišķi, ar šiem tēriņiem tiek panākti vien 10% no tā, ko sasniedz ASV. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ 23 Eiropas Savienības valstis vienojās padziļināt savu sadarbību aizsardzības jomā.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni to nodēvēja par vēsturisku brīdi.

“Mums vienmēr tiek jautāts, kādēļ mēs tērējam aizsardzībai mazāk nekā mūsu draugi otrā Atlantijas okeāna krastā. Tomēr patiesā Eiropas problēma ir nevis tajā, cik daudz mēs tērējam, bet gan tajā, ka mūsu tēriņi ir sadrumstaloti. Turpmāk, ja valstis gribēs saskaņoti tērēt līdzekļus, investējot, pētot un ražojot kopā, viņas to varēs darīt, izmantojot šo jauno Eiropas Savienības sadarbības mehānismu, ko atbalstīs arī Eiropas Aizsardzības fonds. Tas ļaus valstīm gūt priekšrocības no lielāka mēroga un tādējādi aizpildīt esošos robus,” sacīja Mogerīni.

Ieceres aizstāvji uzsver, ka jaunā struktūra nedublēs NATO funkcijas. Uz to cer arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc Donalda Trampa nonākšanas Baltajā namā daudzi ir sapratuši, ka Eiropai arvien vairāk ir jāpaļaujas tikai uz sevi. Tādēļ, kā norāda ASV Vācijas Māršala fonda drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa, jebkas, kas palīdz attīstīt Eiropas valstu aizsardzības spējas, šobrīd daudzviet tiek gaidīts ar atplēstām rokām.

“Tas īpaši šajā gadījumā ir svarīgi lielvalstīm, starp Vāciju un Franciju. Ja Vācija, Francija un citas valstis tagad ieguldīs resursus jaunā ekipējumā, tad ir svarīgi, lai visas vai vismaz daudzas valstis to [nepieciešamības gadījumā] varētu izmantot,” norādīja Bērziņa.

Jaunajam sadarbības mehānismam nolēma pievienoties arī trīs Eiropas Savienības valstis, kas neietilpst NATO. Tā ir Zviedrija, Somija un Austrija.

Skandināvijas valstis arī šobrīd aktīvi iegulda sava bruņojuma un aizsardzības spēju attīstībā. Visām iesaistītajām pusēm būs pieejami arī vasarā nodibinātā Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļi. Sākotnēji šī nauda būs paredzēta pētniecībai un jauna bruņojuma izstrādei, bet vēlāk arī aizsardzības spēju attīstībai. Bergmanis cer, ka Aizsardzības fonda līdzekļus varēs izmantot arī Latvijas militārās industrijas uzņēmumi.

Nākotnē līguma ietvaros varētu tikt izveidots kopīgs Eiropas valstu armiju komandcentrs un operatīvās apgādes bāzes. Taču sākotnēji galvenā uzmanība tiks pievērsta jauna bruņojuma, tostarp tanku un bezpilota lidaparātu izstrādei.

Galīgo lēmumu par sadarbības līgumu pieņems dalībvalstu līderi decembrī gaidāmajā samitā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti