Sestdien vairākās Eiropas valstīs aizritēja tradicionālās 1. maija Darba svētku demonstrācijas, un, ņemot vērā Covid-19 izplatības iegrožošanai ieviesto ierobežojumu un spriedzes fonu, varasiestādes bija gatavas iespējamiem nemieriem.
Berlīnē pēc pārsvarā miermīlīgiem mītiņiem par strādnieku tiesībām ar vairāku tūkstošu cilvēku dalību, vienā no Vācijas galvaspilsētas apkaimēm izcēlās sadursmes starp policiju un radikāli noskaņotiem protestētājiem. Sadursmēs tika ievainoti vairāk nekā 50 policistu, trīs no kuriem slimnīcā ar kaulu lūzumiem, bet aizturēti vairāk nekā 250 demonstrantu, šodien paziņoja policijas arodbiedrība.
Arī Francijā zem arodbiedrību karogiem 1. maija gājienos tūkstošiem cilvēku.
“Pandēmija ir mainījusi darba apstākļus, jo cilvēki nevarēja strādāt, un daudziem tas joprojām nozīmē daļēju bezdarbu. Daudziem tas nozīmējis algas samazināšanos. Varat iedomāties – ja ir grūti līdz mēneša beigām nodzīvot ar pilnu algu, tad tas ir vēl grūtāk ar 84 procentiem no jūsu algas. Bet uzņēmumi izmantojuši šo pandēmiju, lai turpinātu pārstrukturizāciju,” sacīja arodbiedrības CGT līderis Filips Martinezs.
Vairums no desmitiem demonstrāciju visā Francija noritēja miermīlīgi, taču Parīzē policijai izcēlās sadursmes ar agresīvāk noskaņotajiem demonstrantiem, pret tiem vēršot asaru gāzi. Aizturēti vairāk nekā 30 cilvēku.
Tikmēr Beļģijas galvaspilsētā vairāki tūkstoši jau otro reizi pēdējā mēneša laikā sapulcējās uz nelegālu “ballīti” vienā no Briseles lielākajiem parkiem, lai šādā veidā protestētu pret ierobežojumiem laikā, kad Beļģijā joprojām spēkā ir karantīnas režīms. Pārsvarā jaunieši, ignorējot valdības un vietējo varasiestāžu aicinājumus nepulcēties. Policija viņu izklīdināšana izmantoja ūdens lielgabalu un asaru gāzi.
1. maijā demonstrācijas pret ierobežojumiem notika arī vairākās citās valstīs kā Helsinkos Somijā, Stokholmā Zviedrijā, Itālijā un citviet.