Ziņas par privātpersonu telefonsarunu un interneta sarakstes datu nonākšanu ASV Nacionālās Drošības aģentūras rokās ir izraisījusi satraukumu Eiropas Savienības līmenī. Par datu aizsardzību atbildīgā komisāre Vivjena Redinga ir paziņojusi, ka piektdien Dublinā gaidāmās tikšanās laikā ar ASV kolēģiem par šiem jautājumiem tiks prasīti nopietni paskaidrojumi. Eiropas Komisija vēlas zināt, vai PRISM programmas tikušas attiecinātas tikai uz atsevišķu indivīdu gadījumiem, vai arī iegūti daudz plašāki dati. Arī tādu valstu kā Vācijas, Itālijas, Francijas un citu pārstāvji norāda, ka amerikāņu varas iestāžu rīcība ir nepieņemama, turklāt ASV pilsoņiem garantētā aizsardzība ir daudz augstāka, nekā Savienotās Valstis apmeklējošajiem eiropiešiem.
Tikmēr ASV Federālā izmeklēšanas biroja kibernoziegumu programmas izstrādātājs Maikls Vatiss intervijā raidsabiedrībai BBC atzīst, ka Edvards Snoudens ir pārkāpis likumu, jo viņš ir atklājis slepenu informāciju. No otras puses viņš atzīst, ka Snoudena rīcība ir aktualizējusi sabiedrībā diskusiju par programmu, kuru atļauj ASV likumi, bet par kuru nav bijuši pietiekami informēti iedzīvotāji. Vatiss arī norāda, ka Eiropas valstīm par šādu telefonsarunu un interneta datu nonākšanu ASV izlūkdienestu rokās nebūtu jāsatraucas:
„Katrai valdībai ir šādas iespējas un katra valdība veic līdzīgus pasākumus. Notiek kriminālas izmeklēšanas un izlūkošanas aktivitātes, kas saistītas ar komunikāciju uzraudzību šo valstu teritorijā. Vienīgā atšķirība ir apjoms, kādā izpaužas ASV izlūkdienestu aktivitātes. Taču tās ir atbilstošas ASV likumiem, bet pastāv likumu konflikti. Iespējams, tiek pārkāpti atsevišķu Eiropas valstu likumi par datu aizsardzību. Šeit gan tomēr ir jārunā par tās valsts likumiem, kura īsteno šīs aktivitātes, pretējā gadījumā vienmēr būs konflikts.”
Eiropas komisijas pārstāvji gan norāda, ka vienkārša paļaušanās uz ASV vai citas trešās valsts likumiem var būt starptautisko likumu pārkāpums.
Tikmēr aktuāls ir jautājums par paša Edvarda Snoudena likteni. Neilgi pirms vakar publiskotās videointervijas viņš ir izrakstījies no viesnīcas Honkongā un pazudis. Kā intervijā televīzijas kanālam CNN paudis kompānijas „Wikileaks" dibinātājs Džuljens Asānžs, kurš pats tiek apsūdzēts slepenas informācijas publiskošanā, viņš ieteiktu Snoudenam meklēt patvērumu Latīņamerikā:
„Mēs nezinām visu stratēģiju, kuru Snoudens, žurnālisti un viņa padomnieki ir izstrādājuši, taču es ceru, ka tas ir kaut kas pamatīgs. No malas skatoties, es gribētu viņam ieteikt doties uz Latīņameriku. Latīņamerika pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami uzlabojusi situāciju cilvēktiesību jomā, un tai ir laba patvēruma piešķiršanas pieredze.”
„Wikileaks” dibinātājs arī pieļauj, ka Ķīna, cerot uz attiecību uzlabošanos ar ASV, varētu Snoudenu izdot Vašingtonai. Arī Snoudena iespējamo patvēruma lūgšanu Islandē „Wikileaks” vērtējuši diezgan skeptiski. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka iespēju piešķirt politisko patvērumu Snoudenam ir gatava izskatīt arī Krievija.
Tikmēr laikrakstā „The Washington Post" publicētā aptauja liecina, ka vairums amerikāņu neiebilst pret to, ka ASV specdienesti iegūst informāciju par telefona sarunām, ja tas palīdzētu novērst terora aktus. Aptaujā konstatēts, ka 62% amerikāņu atbalsta iespējamo terora aktu izmeklēšanu, pat ja tas paredz iejaukšanos privātajā dzīvē. Vienlaicīgi Baltā nama mājaslapā izvietoto petīciju, kurā tiek aicināts piedot Edvardam Snoudenam, divu dienu laikā parakstījuši jau vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku.
