Irāna trešdien, 8. maijā, paziņoja, ka tā nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras uzņēmusies saskaņā ar 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos. Tās paziņojums nāca klāja dienā, kurā tieši pirms gada par izstāšanos no vienošanās paziņoja ASV.
Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies. Viņš piebilda, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies brīvprātīgi. Tāpat viņš apsūdzēja Eiropas valstis kodolvienošanās saistību nepildīšanā.
Irānas prezidents Hasans Rohani uzsvēra, ka pārējām pusēm – Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Vācijai un Krievijai – ir dotas 60 dienas laika, lai īstenotu savas saistības, sevišķi banku un naftas sektoros. Pretējā gadījumā urāna bagātināšanai noteiktos ierobežojumus Irāna vairs neuzskatīs par saistošiem un sāks attīstīt arī savu Akaras smagā ūdens reaktoru.
Eiropas valstis ceturtdien paziņoja, ka tās joprojām atbalsta kodolvienošanos ar Irānu, tomēr tās noraida ultimātus, ko Teherāna izvirzījusi vienošanās turpmākai darbībai. Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, kā arī Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri paziņojumā norādījuši, ka ir apņēmības pilni turpināt īstenot pasākumus, lai nodrošinātu likumību tirdzniecībai ar Irānu centienos panākt, ka vienošanās paliek spēkā.
Paziņojuma autori vēršas pie valstīm, kas nav vienošanās puses, aicinot tās atturēties no tādu soļu speršanas, kas varētu traucēt pārējo pušu iespējām pilnībā pildīt savas saistības.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve atzina, ka Irāna līdz šim ievērojusi vienošanās saistības, ko apliecina arī vairāki Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumi. „Arī es personīgi esmu norūpējusies par šo notikumu attīstību. Tomēr mēs joprojām esam apņēmības pilni ievērot vienošanos, jo tas ir mūsu un visas pasaules drošības jautājums. Līdz šim esam redzējuši, ka Irāna pilda savas saistības vienošanās ietvaros. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra turpinās uzraudzīt šo saistību izpildi, un mēs arī turpināsim to uzraudzīt, iepazīstoties ar aģentūras ziņojumiem. Tādēļ
es ceru, ka mūsu apņemšanās uzturēt šo svarīgo vienošanos palīdzēs to saglabāt arī nākotnē.”
Tāpat paziņojumā pausta nožēla par ASV lēmumu atjaunot sankcijas pēc izstāšanās no Kopējā visaptverošā rīcības plāna. Kāds Eiropas diplomāts Briselē atzinis, ka cerības glābt vienošanos samazinās. Viņaprāt, nekādas sarunas Irānas, klimata pārmaiņu un „Nord Stream 2” gāzes vada jautājumos ar ASV administrāciju neesot iespējamas, jo prezidents Donalds Tramps atsakās mainīt savu pozīciju šajos jautājumos.
Eiropas līderi, šķiet, šobrīd gaida nākamo Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumu par Irānas aktivitātēm, kas gaidāms maija beigās. Lielbritānija un Francija jau brīdināja, ka Irānas saistību nepildīšana var novest pie jaunām Rietumu sankcijām. Kāds Eiropas Savienības ierēdnis arī atzinis, ka, pamatojoties tikai uz paziņojumiem, bloks sankcijas neievieš, tomēr Irāna ļoti labi apzinoties, ar ko tā riskē, ja tiks pārkāpta sarkanā līnija.
