Eiropas valstis izsaka sašutumu par Bostonā notikušajiem sprādzieniem

Bostonas sprādzieni raisījuši plašas reakcijas, sašutumu un dusmas Eiropas valstīs. Tās līderi izteikuši līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem un pauduši solidaritāti ar ASV. Ar satraukumu notikušo uztver valstis, kurās drīzumā gaidāmi plaši sporta pasākumi.

Stingrākus drošības pasākumiem tagad apsver Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kur svētdien gaidāms vērienīgs starptautiskais maratons.

Notikumi Bostonā liks domāt arī par stingrāku drošību Rīgas maratonā.

Notikušais Bostonā raisījis sašutuma un bažu pilnu reakciju no Eiropas valstu līderu puses. Francijas prezidents Fransuā Olands un Francijas ārlietu ministrija otrdienas rītā izplatījusi paziņojumu, kurā pauž Francijas pilnīgu solidaritāti ar Amerikas varas iestādēm un tautu un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem. Francija īpaši norādījusi, ka pilnībā mobilizēts Francijas vēstniecību un pārstāvniecību darbs Bostonā un Vašingtonā, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu arī Francijas pilsoņiem.

Asu nosodījumu uzbrukumiem paudis Itālijas premjerministrs Mario Monti, tos nosaucot par gļēvulīgu vardarbības aktu.

„Es esmu pārliecināts, ka pat šajos sāpīgajos apstākļos ASV zinās, kā reaģēt, vēlreiz apstiprinot dižās civilizācijas pamatvērtības,” tā savā vēstulē norādījis Mario Monti.

Līdzjūtības apliecinājumus ASV saistībā ar sprādzieniem Bostonas maratonā paudis arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka vardarbībai pret neapbruņotiem cilvēkiem nav attaisnojuma. „Latvija stingri nosoda Bostonā notikušos teroraktus, kas prasījuši cilvēku dzīvības un radījuši tik daudz ievainojumu un sāpju,” tā pausts Latvijas prezidenta vēstulē Barakam Obamam.

Nosodījumu teroraktam un līdzjūtību upuru tuviniekiem paudis arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Notikušais Bostonā radījis trauksmi Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kur jau svētdien gaidāms līdzīgs, vērienīgs starptautisks maratons. Raidorganizācija BBC ziņo, ka Lielbritānijas policija jau izstrādā īpašus drošības plānus, lai maksimāli aizsargātu skrējiena dalībniekus. Londonas maratona rīkotāji, kas paudušu dziļu šoku un nožēlu par notikušo Bostonā, norādījuši, ka pasākumu Londonā neatcels, taču Bostonas pieredze liks pamatīgāk domāt par drošību. Paredzams, ka Londonas maratonā piedalīsies 36 000 skrējēju un tas tradicionāli ietvers arī pilsētas pazīstamākās vietas.

Bostonas sprādzieni varētu ietekmēt arī 19. maijā gaidāmo „Nordea” maratonu Rīgā, kas ir lielākais masu skrējiens Baltijā. Tā rīkotāji atzīst, ka pēc notikušā Bostonā vēl ciešāk sadarbosies ar policiju un rūpīgi analizēs visus riskus.

Ziņots, ka pirmdienas pēcpusdienā pēc vietējā laika Bostonas maratona laikā notika divi sprādzieni, kuru laikā dzīvības zaudēja trīs cilvēki, bet ap 140 guva ievainojumus. Daži cilvēki Bostonas slimnīcās atrodas kritiskā stāvoklī un par viņu dzīvībām cīnās ārsti.

Pagaidām neviens nav uzņēmies atbildību par notikušo. ASV prezidents Baraks Obama solīja, ka varas iestādes notvers vainīgos un atbildīgos.

„Notikušais Bostonā ir trauksmes signāls visas pasaules drošībai", tā paziņojusi Krievijas iekšlietu ministrija. Valsts, kas 2014. gadā rīkos Ziemas olimpiskās spēles, nākusi klajā ar paziņojumiem par pamatīgākiem drošības pasākumiem spēļu norises teritorijā Sočos jau tuvākajā laikā.

Krievija jau šovasar būs nama māte vēl diviem citiem ievērojamiem sporta notikumiem - pasaules atlētu sacīkstēm un starptautiskajām studentu spēlēm. Vasarā Krievijas galvaspilsētā Maskavā solījušas ierasties vairākas pasaules līmeņa sporta zvaigznes. Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko norādījis, ka Krievijas atbildīgās iestādes pēc Bostonas notikumiem dubultos drošības pasākumus jau tagad, taču politiķis atzinis, ka Krievija visu laiku esot nobažījusies par mājās gaidāmo sporta pasākumu drošību, īpaši tādēļ, ka gaidāma gan plaša sportistu, gan skatītāju klātbūtne.

Krievijas bažas ir saistītas arī ar ekspertu brīdinājumiem par to, ka olimpiskās spēles Sočos notiks ļoti tuvu nemierīgajam Kaukāza reģionam, Čečinijai. Tur Krievija pēc Padomju Savienības sabrukšanas ir iesaistījusies smagos militāros konfliktos. Tāpat tas ir tuvu Dagestānai, kur regulāri notiek bruņoti incidenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti