Eiropas valstis cīņā ar bēgļu krīzi ieslīgst savstarpējos strīdos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis joprojām mēģina rast kopīgu risinājumu migrācijas krīzei, taču pagaidām nav vienprātības, kāds tas varētu būt.  Krīzes visvairāk skartās valstis – gan bloka iekšienē, gan kandidātes – mēģina tik galā pašu spēkiem, vienlaikus ieslīgstot savstarpējos strīdos. 

Valstis, kas atrodas tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā, pa kuru imigranti no Grieķijas dodas uz Rietumeiropu, turpmāk tranzītā caur savu teritoriju laidīs ne vairāk kā 500 patvēruma meklētāju dienā.

"Bēgļu krīzes problēma ir jārisina tās izcelsmes vietā. Apstākļi valstīs, kas cietušas no kara, ir jāuzlabo, lai bēgļi varētu palikt tur. Jebkurš cits risinājums šajā maršrutā   nav risinājums. Mēs varam pieņemt tikai tik daudz bēgļu kā jebkurā citā valstī uz Balkānu maršrutā; Serbija un  Horvātija tam piekrīt,” sacīja Maķedonijas iekšlietu ministrs Olivers Spasovskis.

Vācijas parlaments samazinājis pabalstu apmērus un padarījis stingrākus patvēruma  piešķiršanas noteikumus. Vācijā, kur reģistrēti gandrīz miljons patvēruma meklētāju, 130 000 no tiem kaut kur pazuduši, visticamāk, nelegāli uzturas gan Vācija, gan citviet Eiropā.

“Pēdējo dienu notikumi liecina, ka mums ir vajadzīga Eiropas pieeja, lai risinātu jautājumus par bēgļiem un ārējo robežu aizsardzību  Mums ir jāsāk cīnīties ar migrācijas cēloņiem,  par to jau esam vienojušies. Mēs arī piekrītam, ka ir jāaizsargā Šengenas zonas ārējā robeža. Lai to panāktu, NATO ir sākusi strādāt sadarbībā ar Turcijas krasta apsardzi un “Frontex”. Vēl par agru vērtēt šī pasākuma rezultātus. Visas 28 dalībvalstis vēlas apturēt nelegālo imigrāciju. Tomēr, kad bēgļi te ierodas, mums ir jārisina šī problēma,” paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Tikmēr starp Grieķiju un Austriju izcēlies kārtējais diplomātijas skandāls. Atēnas atteikušas sarīkot vizīti Austrijas iekšlietu ministrei Johannai Miklai-Leitnerei. Viņa iepriekš ierosināja Grieķiju izslēgt no Šengenas zonas, ja reiz tā nespējot nosargāt savu ārējo robežu. Austrija līdz šim ir nosūtījusi vairākas ieceļotāju grupas atpakaļ uz Grieķiju.  

Jau ziņots, ka pērn Eiropas Savienībā ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju. Vairums no viņiem devās uz Vāciju un Zviedriju, bet liela daļa ieradās tieši Grieķijā. Lai risinātu bēgļu krīzi, ES valstis vienojās solidāri uzņemt 120 000 bēgļus, kuri jau ieradušies Grieķijā un Itālijā. Saskaņā ar ES dalībvalstu vienošanos Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem vairāk nekā 700 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti