ĪSUMĀ:
- Eiropas valstis piekrīt EZA secinājumam, ka "AstraZeneca" vakcīna ir droša un efektīva.
- Skandināvijas valstis tomēr nogaida, kamēr tiek izmeklēti trombu veidošanās gadījumi.
- Lielbritānijas premjers Džonsons, kurš pērn izslimoja Covid-19, saņems "AstraZeneca" vakcīnu.
- Farmācijas kompānijas gatavojoties paaugstināt Covid-19 vakcīnu cenas.
Pēc vairāku dienu pauzes daudzas Eiropas valstis piektdien atsākušas vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien atzina, ka šī vakcīna kopumā ir droša un efektīva, šobrīd nav pierādījumu tiešai saistībai starp vakcīnas saņemšanu un asins trombu veidošanos. Līdzīgu atzinumu ceturtdien izplatīja arī Apvienotās Karalistes medikamentu regulators.
Starp valstīm, kuras izlēmušas atsākt vakcināciju ar “AstraZeneca”, ir tādas Eiropas lielvalstis kā Vācija, Francija, Spānija un Itālija, kā arī Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Bulgārija, Lietuva un arī Latvija. Taču ne visām valstīm ar EZA atzinumu ir bijis pietiekami.
Piemēram, Norvēģijas Sabiedrības veselības centra direktore Kamilla Stoltenberga norādījusi, ka vakcinēšana ar “AstraZeneca” joprojām uz laiku tiek apturēta, jo pēc EZA atzinuma vēl pāragri izdarīt galīgos secinājumus.
Nepieciešami rūpīgāki pētījumi
Neilgi pirms EZA paziņojuma Oslo nacionālās slimnīcas ārstu komanda paziņoja, ka tā ir noskaidrojusi saikni starp “AstraZeneca” vakcīnu un asins trombiem pacientiem, kuri smagi saslima dažas dienas pēc vakcīnu saņemšanas. Slimnīcas direktors Pāls Andre Holms pavēstīja: “Mēs esam saņēmuši datus, kuri varētu izskaidrot mūsu hospitalizēto pacientu klīnisko novērtējumu. Šie rezultāti apstiprina mūsu teoriju, ka pacientiem bija spēcīga imūnā reakcija, kas noveda pie antivielu izveidošanās, kas savukārt ietekmēja trombocītus un izraisīja trombu veidošanos.”
“Uzreiz apgalvot, ka to ir izraisījusi vakcīna, pagaidām nevar. Taču ir jāsper nākamais solis un jāizpēta, kādiem kairinātājiem ir bijuši pakļauti šie pacienti.
Tas, ko mēs jau zinām, ir, ka dažas dienas pirms Ziemassvētkiem šie pacienti bija saņēmuši “AstraZeneca” poti un pēc vairāk nekā nedēļas viņi nonāca slimnīcā. Mums ir nepieciešami rūpīgāki klīniskie pētījumi,” atzina Holms.
Norvēģu mediķi norāda, ka Eiropas Zāļu aģentūra savos atzinumos norvēģu kolēģu jaunos atklājumus vēl nebija ņēmuši vērā.
Gan reaģējot uz norvēģu kolēģu paziņojumiem, gan arī ziņām par trombiem vairākiem pacientiem, arī Zviedrija izlēmusi vismaz līdz nākamajai nedēļai turpināt gatavot lēmumu par vakcīnas izmantošanu nākotnē. Pagaidām ar “AstraZeneca” vakcīnu izmantošanu iepauzē arī Dānija.
Džonsons potēsies ar "AstraZeneca"
Sagaidāms, ka piektdien savu “AstraZeneca” vakcīnas devu saņems Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš pagājušogad jau izslimoja Covid-19. Ceturtdien, informējot par valdības plānu pamazām mīkstināt ieviesto karantīnu, Džonsons paziņoja, ka viss noritot pēc plāna, pat par spīti tam, ka nākammēnes gaidāma kavēšanās ar vakcīnu piegādi no Indijas. Nacionālais veselības dienests bija brīdinājis, ka šāda kavēšanās varētu radīt situāciju, ka daudzi pirmo poti saņēmušie otro devu varētu nesaņemt ieteikto 12 nedēļu laikā.
Bet tikmēr izdevums “The Intercept” ziņo, ka vakcīnu ražotāji jau pamazām sākot runāt par iespējamo vakcīnu cenu celšanu. Proti, kompānijas “Pfizer”, “Moderna” un “Johnson&Johnson” saviem investoriem solot, ka cenas tikšot celtas brīdī, kad koronavīrusa izplatība vairs nebūs pandēmiska. Arī “AstraZeneca” esot tiesības paziņot, ka pandēmija ir beigusies un, iespējams, tas varētu notikt jau jūlijā.
Tikmēr Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns paziņoja, ka par spīti tam, ka ir atsākta vakcinācija ar “AstraZeneca”, Eiropā nepietiek vakcīnu, lai apturētu trešo pandēmijas uzliesmojumu un tāpēc par ierobežojumu atcelšanu nevar būt ne runas.
Vācija kā vienu no risinājumiem redz krievu “Sputņik v” vakcīnu. Sarunas ar Krieviju virzoties uz priekšu, bet pirms līguma parakstīšanas esot svarīgi saprast – cik lielu vakcīnu apjomu Krievija spētu piegādāt.
